Kariņš: Nepieņemami, ka mēs maksājam par postījumiem Ukrainā, nevis krievi

Ukrainai šīs investīcijas ir vajadzīgas, un tagad uzdevums ir šo ceļu gludināt, sacīja Kariņš, norādot, ka valda vienprātība, ka atjaunošana ir jāsāk jau tagad, kaut arī karš vēl nav beidzies, jo skolas, veselības aprūpe un mājokļi ir vajadzīgi jau tagad.

Pēc premjera teiktā, interese par šo konferenci ir ārkārtīgi liela. Viņš vērsa uzmanību, ka lielas starptautiskas investīcijas veicinās arī Ukrainas uzvaru karā un attiecīgi arī lielāku drošību Latvijai.

Kariņš norādīja, ka konferencē piedalās arī lielu multinacionālu kompāniju pārstāvji.

"Jo vairāk Ukrainā sāks investēt, jo lielāka investoru valstīm būs ieinteresētība, lai Ukraina karu pret Krieviju uzvar. Un līdz ar to arī Latvijai pasaule kļūs drošāka," skaidroja premjers, uzsverot, ka "šis ir process, kas mūs interesē gan no emocionālā, gan arī saimnieciskā un drošības viedokļa".

Pēc kariņa teikā, "šobrīd tiek starptautiski meklētas iespējas izveidot tādu kā kara apstākļu apdrošināšanu, kas samazinātu uzņēmēju bažas un risku par iesaistīšanos Ukrainas atjaunošanā". Visi saprotot, ka bez kārtīgas apdrošināšanas lielās investīcijas neīstenosies.

Viņš piebilda, ka ukraiņi vēlas šīs investīcijas, lai nevis atjaunot tā, kā viss bija, bet izvēlēties modernus risinājumus visdažādākajās jomās.

Runājot par korupcijas apkarošanas problēmu Ukrainā, Kariņš norādīja, ka situācija šajā valstī daudz neatšķiras no Latvijas pirms 30 gadiem. Viņš uzteica Ukrainas gatavību reformēt valsti, arī mācoties no Latvijas pieredzes.

"Mēs saprotam viņu izaicinājumus un paši esam ieinteresēti tajā, lai viņiem tas viss izdotos," norādīja Latvijas Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādā lielā valstī kā Ukraina iespējas ir milzīgas, tāpēc nav šaubu, ka investori nāks šajā tirgū, kad redzēs, ka Ukrainas valdība ar reformām tiek galā.

"Lielākie ieguvēji būs tie, kas šajā tirgū jau būs iekšā," uzsvēra premjers.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem jau tāpat ir priekšrocības, jo viņi daudz labāk saprot Ukrainas situāciju.

"Turklāt ukraiņi ļoti grib ar mums sadarboties, jo visi, kas viņiem palīdz, ir viņu draugi. Tieši grūtos apstākļos var redzēt, kas ir tavi draugi," piebilda Kariņš.

Viņš atgādināja, ka Latvija ir Ukrainai visa veida palīdzībā novirzījusi, 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir viena no vadošajām, ja ne pati vadošākā pasaules valsts pēc šī rādītāja. Aptaujas liecinot, ka uzticība un draudzība ar Latviju šobrīd ukraiņiem ir ļoti augsta.

"Ja Latvija to var, tātad to var arī citas valstis," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī atzina, ka apņēmība rast iespējas iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanai Ukrainas atjaunošanai ir liela, turklāt politiski par to visi ir vienisprātis, bet nezināmais ir tikai piedāvātais juridiskais risinājums.

"Ar nepacietību gaidu šo risinājumu, jo politiski to gribam pieņemt jau sen," teica Kariņš.

Viņš akcentēja, ka "ir vienkārši nepieņemami, ka mēs maksājam, bet krievi, kuri ir vaininieki un ikdienā posta Ukrainu, to nedara".

Pēc viņa teiktā, konferencē valda vienprātība, ka krieviem nāksies par to visu maksāt - "tas ir tikai laika jautājums". Kariņš norādīja, ka Eiropā vien ir iesaldēti Krievijas līdzekļi, kas mērāmi simtos miljardos eiro.

Ministru prezidents uzstājās ar uzrunu konferences galvenajā paneļdiskusijā kopā ar Lielbritānijas, Ukrainas, ASV, Polijas, Igaunijas, Japānas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Kanādas, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem.

Kariņam vizītes laikā plānotas arī divpusējās tikšanās.

Ukrainas atjaunošanas konference ir ikgadējs augsta līmeņa pasākums. Iepriekš konference galvenokārt fokusējās uz Ukrainas reformu virzību, taču kopš 2022.gada konferences prioritāte ir Ukrainas atjaunošanas process. Šā gada konferences uzsvars ir privātā sektora aktīvāka iesaiste Ukrainas atjaunošanā.

Šogad konferencē piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku no 61 valsts - starptautisko institūciju, finanšu institūciju un privātā sektora pārstāvji.