Mūrniece aicina paust skaidru virzību, lai Ukraina pievienotos NATO aliansei

NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā notika NATO-Ukrainas komisijas sanāksme, kurā piedalījās Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels.

Sanāksmes dalībnieki apsprieda turpmāko NATO un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai, kā arī Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO.

"Mums ir jābūt gataviem sniegt Ukrainai visu nepieciešamo militāro un humanitāro atbalstu ilgtermiņā. Ukraina neapšaubāmi pieder eiroatlantisko valstu saimei. Šīs vasaras NATO samitam Viļņā jākļūst par pagrieziena punktu, lai nodrošinātu gan ilgtermiņa praktisku atbalstu Ukrainai, gan NATO dalībvalstu politisku apņemšanos ar konkrētu ceļa karti Ukrainas pievienošanās NATO, tiklīdz tas būs iespējams," pauda Mūrniece.

Aizsardzības ministre arī informēja NATO kolēģus par Latvijas valdības pieņemto lēmumu šogad, kā arī 2024. un 2025.gadā, iemaksāt divus miljonus eiro katru gadu NATO Visaptverošajā atbalsta pakotnē Ukrainai.

Šīs iniciatīvas mērķis ir sniegt Ukrainas bruņoto spēkiem neletālu atbalstu, pielāgojot to aktīvas karadarbības apstākļiem.

Papildus tam aizsardzības ministre piedalījās arī ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinas formātā, kas 15.jūnijā notika NATO galvenajā mītnē Briselē.

Tās laikā aizsardzības ministri pārrunāja pašreizējo drošības situāciju Ukrainā un Ukrainai nepieciešamo ilgtermiņa militāro atbalstu, lai stiprinātu Ukrainas militārās spējas un sekmētu tās uzvaru karā.

Mūrniece informēja kolēģus, ka Latvija turpina apmācīt Ukrainas karavīrus, tai skaitā, sekmīgi tiek īstenota Latvijas un Kanādas kopīgā Ukrainas virsnieku apmācību programma Latvijā.

Aizsardzības ministre arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava partnerībā ar citām valsītim šogad vēl palielināt Latvijā apmācīto ukraiņu skaitu.

Savukārt, gatavojoties NATO samitam Viļņā, aizsardzības ministri diskutēja par alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu. Mūrniece uzsvēra, ka Viļņas samitā aliansei ir jāspēj skaidri un nepārprotami apliecināt NATO spēju pildīt savas apņemšanās. Lai stiprinātu NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, būs nepieciešamas lielas dalībvalstu investīcijas aizsardzības jomā.

Tāpēc Latvija jau šogad iegulda aptuveni 2,3% no IKP aizsardzībā un plāno sasniegt 3% līdz 2027.gadam.

"Kad diskutējam par ieguldījumiem alianses aizsardzībā, mums ir tieši un skaidri jāsaprot, ka šobrīd ģeopolitiskā un drošības situācija Eiropā nepieļauj šajā jautājumā slēpties aiz interpretācijām vai formulējumiem. Ir jārīkojas un tas jādara pēc iespējas ātrāk," teica aizsardzības ministre.