Šlesers esot gatavs atbalstīt JV, ZZS un Progresīvos

Šlesers to sacīja debatēs par LPV un "Stabilitātei" rosināto premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un līdz ar to visa Ministru kabineta atbrīvošanu no amata.

Opozīcijas politiķis gan iezīmēja vairākus iespējamos scenārijus, paužot atbalstu arī alternatīvam variantam, - ja "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) nolemtu gāzt pašu veidoto Kariņa valdību, lai izveidotu jaunu, rīcībspējīgu Ministru kabinetu.

Kā vēl citu iespēju Šlesers minēja to, ka Ministru prezidents Kariņš varētu sākt atbrīvot no amata ministrus, kuri nespēj uzrādīt darba rezultātus.

LPV līderis apgalvoja, ka šī valdība neesot spējusi piedāvājot reālus uzlabojumus ekonomikas attīstībai.

Ņemot vērā, ka pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits nevēlas iesaistīties ZZS nonākšanā valdībā, Šlesers prognozēja, ka šodien skatītais Kariņa demisijas pieprasījums netiks atbalstīts un ka valdība varētu krist vien pēc tam, kad 8.jūlijā Valsts prezidenta amatā būs stājies Edgars Rinkēvičs un kad būs noslēdzies NATO samits. Opozīcijas politiķis to pamatoja ar apgalvojumu, ka pats Kariņš vairs nevēlēties turpināt vadīt pašreizējo Ministru kabinetu.

Kā ziņots, Kariņš rosina kopīgu sarunu starp JV, NA, AS, ZZS un "Progresīvo" pārstāvjiem. Valdības vadītājs cer šādā sarunā panākt vienošanos par piecām partijām kopīgi paveicamajiem darbiem. Atkarībā no grafiku salāgošanas šāda piecu pušu tikšanās varētu notikt nākamnedēļ.

Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS līdz šim iebildušas.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.