Kariņš: Jāatrod veids kā novērst Latvijas nevienlīdzību ar Igauniju un Lietuvu

To Kariņš minēja kā vienu no tēmām kopīgām sarunām starp "Jaunās vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" pārstāvjiem, lai vienotos par kopīgi paveicamajiem darbiem.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka jānodrošina, ka ir pietiekams darba roku skaits. Tas nepieciešams, lai neveidojas situācija, ka ir vairāk nestrādājošo nekā mums ir strādājošie, - lai šāda situācija nepalielinātu strādājošo nodokļu slogu.

Premjers uzsvēra, ka piecām partijām kopīgi vajag atrast veidu, kā dinamiskāk attīstīties, lai novērstu daudz pieminēto Latvijas nevienlīdzību ar Igauniju un Lietuvu. Kariņš arī akcentēja, ka drošība un aizsardzība ir kā valdības darba pamats jeb "granīts zem kājām".

Valdības vadītājs skaidroja, ka sarunas kopā piecām partijām ir nepieciešamas, jo pašreizējā trīs partiju koalīcijā esot jautājumi, par kuriem nevarot vienoties. Savukārt opozīcijā ir spēki, kuri izrāda interesi pievienoties valdības darbam, sacīja Kariņš, tādējādi norādot uz ZZS un "Progresīvajiem".

Kā ziņots, valdības vadītājs cer minētajā piecu partiju sarunā tiktu panākta vienošanās par kopīgi paveicamajiem darbiem. Atkarībā no grafiku salāgošanas šāda piecu pušu tikšanās varētu notikt šonedēļ vai nākamnedēļ.

Konkrētus termiņus šādu sarunu ilgumam premjers atturējās minēt, tomēr no atbildes uz jautājumu par Jāņiem, iespējams, secināms, ka sarunām varētu tikt dota iespēja vismaz līdz saulgriežiem.

Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS līdz šim iebildušas.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.