Atklāta emocionāla izstāde «Sibīrijas vēstules uz bērza tāss»

Atklājot izstādi, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) atzina, ka šodien viņa runā nevis kā politiķe, diplomāte un rakstniece, bet gan kā Sibīrijas bērns, kurš jau ar pirmo elpas vilcienu tika ierakstīts padomju totalitārā režīma ienaidnieku sarakstā. Politiķe atgādināja, ka vecākiem divreiz mēnesī nācās viņu reģistrēt uz mūžu izsūtīto sarakstā, lai čeka būtu droša, ka viņa nav aizbēgusi.

"Rīt ik Latvijas pilsētā un novadā mēs pieminēsim savus tautiešus, kurus pirms 82 gadiem pēc Staļina pavēles lopu vagonos kā noziedzniekus izsūtīja uz Sibīriju," uzsvēra Kalniete. Viņa atgādināja, ka no 1941.gada 14.jūnijā izvestajiem 15 430 Latvijas iedzīvotāju bojā gāja gandrīz 40% deportēto. 1941.gadam sekoja 1949.gada marts, kad uz Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 42 000 cilvēku, galvenokārt sievietes un bērnus, no kuriem nāve nopļāva 12%.

Izstāde "Sibīrijas vēstules uz bērza tāss" Kalnietei ir ļoti personīgs notikums, jo viņa zina, ka arī tēvs ir rakstījis uz Latviju tāss vēstules. Diemžēl tās nav saglabājušās. "Taču ir saglabājušās dažas dienasgrāmatas, manas mammas un vecmāmiņas vēstules. Arī mana tēvatēva vēstules no Gulaga. Tie ir dokumenti, kurus nespēju lasīt bez asarām," pauda Kalniete.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu satriecis un aizvainojis tas, cik maz Rietumeiropā ir zināms par noziegumiem, kurus komunistiskais režīms ir pastrādājis aiz Dzelzs priekškara. Tāpēc 2001.gadā viņa uzrakstījusi grāmatu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" par savas ģimenes sāpju ceļiem Sibīrijā, kura ir tulkota 16 valodās. "Grāmata nav tikai atmiņu stāsts, kas pamatojas uz manas ģimenes arhīva materiāliem, bet gan dokumentāla eseja, kurā analizēts vēsturisko un politisko apstākļu kopums, kas padarīja Padomju Savienībai iespējamu Baltijas valstu okupāciju un nežēlīgu izrēķināšanos ar to iedzīvotājiem - vidusšķiru, intelektuāļiem un militārpersonām," skaidroja deputāte.

Saskaņā ar Eiropas Padomes Politiskās komitejas ziņojumu komunistisko režīmu represiju dēļ dažādās pasaules valstīs ir iznīcināti vairāk nekā 94 miljoni iedzīvotāju. Tas ir šausminošs skaitlis - ja katru upuri pieminētu ar klusuma minūti, tad klusums ilgtu 178 gadus.

Deputāte uzsvēra, ka starptautiskajai sabiedrībai, demokrātiskajām valstīm ir jābūt apņēmības pilnām neatkārtot kļūdas, kas tika pielaistas pēc Dzelzs priekškara krišanas. Šoreiz par pastrādātajiem noziegumiem ir jāsauc pie atbildības Krievijas vadītāji un augstākās militārpersonas, ikviens, kurš ir devis rīkojumu pastrādāt noziegumu un kurš šo rīkojumu ir pildījis. Tāpēc Eiropas Savienības pienākums ir atbalstīt īpašā tribunāla par agresijas noziegumu izveidošanu.

"Ukrainai ir karā jāuzvar, lai sāktos krievu tautas attīrīšanās no rašisma ideoloģijas un Krievijai būtu izredzes kļūt par normālu, demokrātisku valsti, kas ievēro starptautiskās tiesības un līgumus. Kamēr tas nav noticis, tikmēr Krievija būs drauds tās kaimiņiem un Eiropai," brīdināja Kalniete.

Izstādē skatāmas vēstules uz bērza tāss, ko rakstījuši vīrieši, kas bija ieslodzīti "GULAG" nometnē. Vēstuļu autoru vidū ir arī sievietes un bērni, kas bija deportēti no Latvijas uz Omskas, Tomskas, Novosibirskas, Krasnojarskas un Amūras apgabaliem. Vēstulēs ir fiksēts šo cilvēku pieredzējums. Vairāk nekā desmit metrus garajā vitrīnā apskatāmi Sibīrijas apstākļus raksturojoši artefakti no 11 Latvijas muzejiem: Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Daugavas muzeja, Jēkabpils Vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Muzeja "Ebreji Latvijā", Rakstniecības un mūzikas muzeja, Talsu novada muzeja un Tukuma muzeja.

Izstāde Strasbūras Universitātes nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 30.septembrim.