Kā Latvijā finansē palīdzības sniegšanu Ukrainas kara bēgļiem?

Kopš pērnā gada septembra, kad rūpes par bēgļiem, kuri uz Latvijas-Krievijas robežas nereti pavada vairākas dienas, uzņēmās biedrība "Tavi draugi", valstī nav atradusies neviena iestāde vai institūcija, kura uzņemtos finansēt šo darbu. Visos trijos robežpunktos - Grebņevā, Terehovā un Vientuļos - sniegtās palīdzības budžets ir 50 000 eiro mēnesī, tas ir, vidēji 15 000 līdz 20 000 eiro katrā robežpunktā.

Biedrības brīvprātīgie sniedz palīdzību bēgļiem pie robežkontroles punktiem 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Vecozola uzsver, ka pie robežkontroles punktiem Grebņevā un Vientuļos nav ne veikalu, ne kafejnīcu, līdz ar to cilvēki, kas gaida pie robežas, ir spiesti vērsties brīvprātīgo palīdzības punktos.

Pēc pirmās nostrādātās nedēļas pērn septembrī, kad biedrība strādāja tikai ar brīvprātīgajiem ziedojumiem, kļuva skaidrs, ka ar tiem vien šo darbu nevar paveikt. Tad biedrība pēc palīdzības vērsusies Iekšlietu ministrijas struktūrās, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VSIA "Latvijas valsts ceļi". Taču valsts iestādēs finansējums bēgļu uzņemšanai pie robežas nav atradies.

Vecozola uzsvēra, ka acīmredzot tāda ir valsts nostāja. Pēc viņas teiktā, "tā ir sistēma", un situācija nemainās jau gadu.

Iekšlietu ministrijai jau kopš pērnā gada decembra esot pieejami līdzekļi no Eiropas komisijas šiem mērķiem, bet tos biedrībai nav izdevies saņemt. Tagad šie līdzekļi esot novirzīti Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), kurš plāno organizēt konkursu uz šiem līdzekļiem. Pašlaik biedrībai līdzekļi ir nodrošināti līdz augusta beigām, tad Polijas finansējums beigsies, bet par turpmāko periodu biedrībā domā jau pašlaik. Nav garantijas, ka biedrībai "Tavi draugi" izdosies uzvarēt SIF organizētajā konkursā un saņemt finansējumu turpmākajai darbībai. Tikmēr ir skaidrs, ka bēgļu plūsma vēl tik ātri nebeigsies, uzsver biedrības pārstāve.

Biedrībai palīdz ziedotāji un brīvprātīgie, kas iegulda savus personiskos līdzekļus un brīvo laiku. Esot vairāki uzņēmumi, kas palīdzot regulāri - gan atvedot pārtiku, gan ar finansēm. Ir cilvēki, kas par saviem līdzekļiem nogādā bēgļus uz nakstmītnēm, cilvēki, kas vāra zupu, un cilvēki, kas regulāri zvana un interesējas, kāda palīdzība nepieciešama. "Sabiedrības atbalsts ir jūtams," pauda Vecozola, tādēļ nevarot sacīt, ka biedrība esot pamesta viena, tomēr valstiskā līmenī atbalsts "diemžēl jūtams mazāk". SIA "Latvijas mobilais telefons" nodrošina bezmaksas SIM kartes bēgļu telefoniem. Par ļoti būtisku atbalstu biedrības pārstāve nosauca AS "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošināto elektrības pieslēgumu.

Izdevumi ir ļoti lieli, jo robežkontroles punkti nav nekādi aprīkoti, izņemot Terehovu. Grebņevā un Vientuļos cilvēki nonāk vienkārši mežā: nav soliņu, nojumes, nav, kur uzlādēt telefonu, nav, kur padzerties, ilustrēja biedrības pārstāve.

Brīvprātīgie bēgļiem pasniedz tēju, kafiju, sniedz informāciju un morālo atbalstu, pirmās nepieciešamības higiēnas preces. Sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību viņi palīdz noorganizēt nakšņošanu.

Pašlaik biedrība ir spiesta nodarboties arī ar atkritumu apsaimniekošanu, jo atkritumu konteineru pie robežpunktiem ir pārāk maz un tos izved pārāk reti.

Biedrības pārstāve skaidro, ka cilvēki uz robežas šķērsošanu ierodas ar saviem auto, ar autobusiem un arī kājām. Tiem, kam ir savs transports, parasti ir arī kādas savas mantas un galamērķis. Tie cilvēki, kas ierodas ar pārvadātājiem, pavada uz robežas vairākas diennaktis, dažreiz pat ļoti daudzas diennaktis, dažreiz zem klajas debess, jo ir pārvadātāji, kas bēgļus izsēdina pie robežas un aizbrauc. Dažreiz Latvijas pusē ir jāgaida sarunātais autobuss, jo tas kavējas - tās var būt ilgas stundas. Vismazāk pašlaik ir cilvēku, kas šķērso robežu kājām. Viņi ierodas bez naudas un nezina, ko tālāk darīt, kurp doties.

Jaunākā tendence ir, ka cilvēki dodas atpakaļ uz okupētajām teritorijām Ukrainā. Krievijas pusē robežkontrole strādā ļoti lēni un dažreiz ar lieliem pārtraukumiem. Gaidīšanas laiks ir līdz 4-5 diennaktīm, kurās bēgļi uzturas biedrības palīdzības punktos, jo viņi nav iepriekš par šādu situāciju brīdināti un nav tai gatavi. Bēgļi pat baidoties doties uz piedāvātajām nakšņošanas vietām, jo negrib palaist garām savu rindu. Ja viņus Krievijā neielaiž, viņi nāk atpakaļ un mēģina robežu šķērsot vēlreiz. Pēdējās trīs nedēļas pat vērojama situācijas saasināšanās pie robežas, pauda Vecozola.

Kā pirms dažām dienām ziņoja sabiedriskā medija ziņu portāls "lsm.lv", Krievijas pierobežā piemēslotas ceļmalas aiz Kārsavas līdz Grebņevas robežkontroles punktam ir gadiem neatrisināta problēma, ko atkritumu urnu un tualešu trūkuma dēļ rada tālbraucēji. Krievijas sāktais karš Ukrainā saasinājis situāciju, cilvēki rindā uz robežas gaida pat vairākas diennaktis, un atkritumu kalni ceļmalās un pie pašas robežas turpina augt. Ludzas novada pašvaldība vērsusies pie atbildīgajām iestādēm, taču situācijas uzlabošanos tā arī nav sagaidījusi.