Tiesa atteikusi patvērumu Latvijā dzimušam Krievijas pilsonim

47 gadus vecais Krievijas pilsonis pērn maijā vērsās Valsts robežsardzē par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteica patvērumu, un vīrietis vērsās tiesā, kas pieteikumu noraidīja.

Šogad februārī pieteicējs atkārtoti vērsās pie varas iestādēm ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Vīrietis norādījis, ka viņam nav iespējams atgriezties agresora valstī Krievijā, kur, atsakoties pakļauties mobilizācijai, viņam tiks piemērots cietumsods; turklāt arī nav kur atgriezties, jo Krievijā radinieku nav, savukārt ar bijušo sievu un bērniem kontaktus neuzturot.

PMLP atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu atstāja bez izskatīšanas.

Vīrietis aprīlī vēlreiz vērsās tiesā. Viņš pieteikumā argumentējis, ka dzimis Latvijā, bet vecāki, kuriem nepieciešams viņa atbalsts, dzīvo Latvijā. Lēmumu atteikties no Latvijas nepilsoņa statusa un pieņemt Krievijas pilsonību pieņēma tobrīd esošās ģimenes un darba dēļ.

Vīrietis ir šķīries, viņam ir trīs bērni, kuri ar māti dzīvo Krievijā. Pēc šķiršanās viņš nolēma atgriezties uz dzīvi Latvijā. Tāpat vīrietim Krievijā nav īpašumu, ne arī kādas citas saistības ar šo valsti, līdz ar to viņam Krievijā nav kur atgriezties, kas nozīmē, ka vīrietis tiktu atstāts bezpalīdzības stāvoklī bez iespējas nodrošināt pamatvajadzības, kas vērtējams kā dzīvības apdraudējums.

Izraidot vīrieti, tiktu aizskartas arī viņa tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, jo viņš dzīvo kopā ar vecākiem, atbalstot arī finansiāli, norādījis vīrietis.

Viņš arī apgalvojis, ka viņa politiskā pārliecība nesakrīt ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tāpat viņam nav pieņemama pašreizējā situācija. Atgriežoties Krievijā, tiktu apdraudēta vīrieša brīvība un pārkāptas cilvēktiesības. Atsakoties mobilizēties un iesaistīties karadarbībā Ukrainā, vīrietis tiks arestēts un sodīts par politisko nostāju.

Tiesā noraidīja pieteikumu par pienākuma uzlikšanu PMLP izvērtēt atkārtoto iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.

Viens no tiesa argumentiem bija tāds, ka saskaņā ar PMLP secinājumiem šobrīd Krievijā nenotiek plaši izplatīta vardarbība vai iekšējs bruņots konflikts, kas varētu radīt smagus un individuālus draudus civiliedzīvotāju dzīvībai un veselībai.

Tiesa piekrita pārvaldes secinājumam, ka nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam Krievijā pastāv smags un individuāls apdraudējums dzīvībai vai veselībai iekšēju vai starptautisko bruņoto konfliktu Patvēruma likuma izpratnē dēļ.