Valsts kontrole: iedzīvotāju līdzdalības trūkuma sekas jūt ikviens

Iedzīvotāju neiesaistīšana rezultējusies ar nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un augstu risku, proti, sekas iedzīvotāju neiesaistīšanai lēmumu pieņemšanā būs jūtamas ilgtermiņā, tādēļ VK norāda, ka pašvaldībām iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā jāsāk iesaistīt praktiski, nevis formāli.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka iedzīvotāju līdzdalības trūkuma sekas jūt ikviens, jo tas rezultējas iedzīvotāju vajadzībām neatbilstošos, iedzīvotājiem nesaprotamos vai sasteigtos pašvaldību lēmumos. Lemjot par to, kādu infrastruktūru pašvaldībā veidot, nepilnvērtīgas mērķa grupas iesaistes sekas īpaši smagi izjūt cilvēki ar funkcionālu traucējumu radītu invaliditāti.

Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma darbā ar jauniešiem, lai, mērķtiecīgi un aktīvi iesaistot, nākotnes pilsoņus savlaicīgi radinātu pie demokrātiskas un iekļaujošas pārvaldes. "Diemžēl revīzijā secinām, ka pašvaldības gan pirms administratīvi teritoriālās reformas, gan pēc apvienošanās neveicina pilsoniski aktīvāku jauno paaudzi," skaidro Korčagins.

Lai runātu par pilnvērtīgu līdzdalību, iedzīvotāju iesaiste ir būtiska piecos secīgos posmos - vajadzību un problēmu apzināšana, risinājumu meklēšana, konkrētu projektu izstrāde, lēmumu pieņemšanā un lēmumu ietekmes novērtēšanā. Izņemot attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, kurā iedzīvotāju iesaiste ir normatīvi reglamentēta un lielākoties pašvaldībās tiek nodrošināta, citos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos tikai pirmajā posmā.

Revīzijas laikā VK konstatēja pilnvērtīgu pašvaldību darbu ar iedzīvotājiem vajadzību un problēmu apzināšanā, savukārt, tikai atsevišķos gadījumos konstatēta iedzīvotāju iesaiste risinājumu meklēšanas un konkrētu projektu izstrādes posmos. Diemžēl pilnībā bez iedzīvotāju iesaistes notiek lēmumu pieņemšana par sagatavotajiem risinājumiem un šo lēmumu ietekmes novērtēšana.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldības nenodrošina pietiekamu iedzīvotāju līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanā, lēmumos par jomu stratēģijām, saistošajiem noteikumiem. To apliecina arī veiktie grozījumi saistošajos noteikumos pavisam drīz pēc to apstiprināšanas, kas bija jāveic, lai novērstu iedzīvotāju neiesaistīšanas sekas. Piemēram, revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās revidējamā laika periodā no 10 dažādu jomu stratēģijām iedzīvotāju līdzdalība bija paredzēta tikai trīs gadījumos. Savukārt no 538 saistošajiem noteikumiem tikai 38 izstrādē bija iesaistīti iedzīvotāji.

Lai infrastruktūra patiesi atbilstu iedzīvotāju vajadzībām, ir būtiski iesaistīt iedzīvotājus ar infrastruktūras izveidi saistītos jautājumos. Tomēr revīzijā konstatēts, ka iedzīvotāji šajos jautājumos tiek iesaistīti nepietiekami. Par vismaz 70 miljoniem eiro revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības izveidojušas tādu infrastruktūru, kas daļai pašvaldības iedzīvotāju - cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem - liek samierināties ar neiziešanu no mājas vai netikšanu vietējās iestādēs, nepārtraukti esot atkarīgiem no citu cilvēku palīdzības.

Piemēram, Gulbenes novada Tirzas pagastā grupu dzīvokļos izbūvēta uzbrauktuve ar 17% slīpumu, lai gan pieļaujamais slīpums patstāvīgai izmantošanai ir trīs reizes mazāks - 5%. Savukārt Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā grupu dzīvokļos nav nodrošināts pietiekams vizuālais kontrasts, kas palīdzētu orientēties cilvēkiem ar redzes un garīga rakstura traucējumiem. Sociālās aprūpes centrā "Pērle", Cēsīs, durvju mehānisma dēļ cilvēkam riteņkrēslā iekļūšana ēkā nav iespējama ne patstāvīgi, ne ar atbalsta personas palīdzību - iekļūšanai ēkā ir nepieciešama divu cilvēku palīdzība.

Tuvā nākotnē revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības plāno īstenot infrastruktūras projektus vismaz 21 miljona eiro vērtībā. Tomēr revīzijā konstatētais rada bažas, vai šī infrastruktūra būs cieņpilni izmantojama un pieejama visiem iedzīvotājiem, norāda VK.

Lēmumu pieņemšanas procesos nepiedalās 85% aptaujāto Latvijas pašvaldību iedzīvotāju, jo trūkst informācijas vai tā ir sarežģīta. Kā liecina revīzijā veiktās aptaujas rezultāti, iedzīvotājiem trūkst pārliecības, ka viņu viedokli ņem vērā.

Revīzijā secināts, ka pašvaldību darbs bez stratēģiska redzējuma par iedzīvotāju iesaisti rezultējusies neefektīvu komunikācijas kanālu izvēlē. Piemēram, aicinot iesaistīties teritorijas plānošanā jeb par to, kas konkrētajā teritorijā atradīsies, atsevišķas pašvaldības vien ievieto informāciju pašvaldības tīmekļvietnē. Turklāt pašvaldības saziņā ar iedzīvotājiem nereti izmanto sarežģītas teikumu konstrukcijas, profesionālo leksiku, specifiskus jomas terminus un vispārīgas frāzes, kas iedzīvotājiem bez padziļinātas izpratnes nav saprotamas.

Tāpat iedzīvotāji ar redzes traucējumiem par līdzdalības iespējām vairumā pašvaldību nemaz neuzzina, jo nav nodrošināta informācijas piekļūstamība. Iespējas uzzināt par līdzdalības aktivitātēm ir būtiski ierobežotas arī tiem pašvaldību iedzīvotājiem, kuri neizmanto digitālos komunikācijas kanālus, jo lielu daļu aicinājumu pašvaldības nepublicē informatīvajos izdevumos vai citos drukātajos materiālos. Pašvaldības neparedz iedzīvotāju iesaisti arī gadījumos, kad tiek gatavoti grozījumi lēmumos, kuru tapšanā iedzīvotāji iepriekš ir aktīvi iesaistījušies.

Kopumā savlaicīga un pietiekama atgriezeniskā saite iedzīvotājiem par viņu priekšlikumu izskatīšanas rezultātu pašvaldībās tikpat kā netiek sniegta. To nesniedz ne gadījumos, kad tas būtu nepieciešams, lai veicinātu iedzīvotājos pārliecību, ne gadījumos, kad to nosaka normatīvie akti, norāda VK.

Revīzijā secināts, ka pašvaldību darbs ar jaunatni nav pietiekams, lai veidotu aktīvu jauno paaudzi. Lai gan pašvaldībām pienākums strādāt ar jauniešiem ir spēkā jau 10 gadus, vairumā gadījumu darbs norit bez skaidriem mērķiem un uzdevumiem. Trūkstot ticamiem datiem par jauniešu vecumu, dzīvesvietu, interesēm un vajadzībām, pašvaldību darbības jaunatnes jomā bieži balstītas vien pieņēmumos. Tas attiecīgi rada risku pārtērēt resursus aktivitātēm, kurām realitātē nav būtiskas ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalības jomā, un neveikt aktivitātes, kurām ir liels potenciāls jauniešu iesaistei.

Piemēram, mobilais darbs ar mērķi nodrošināt klātienes līdzdalību jauniešiem vietās, kur nav jauniešu centru, notiek reti. Savukārt komunikācijā ar jauniešiem pašvaldības neņem vērā jaunās paaudzes mediju lietošanas paradumus, rezultātā neradot vēlmi iesaistīties pašvaldību piedāvātajās aktivitātēs.

Pašvaldības arī nerada apstākļus jauniešu domēm pilnvērtīgi piedalīties jauniešu interešu un vajadzību izpētē un analizēšanā vai priekšlikumu izstrādē. Tā vietā jauniešu domes vairāk funkcionē kā pasākumu organizētāji.

Līdztekus VK saskata trūkumus līdzšinējā valsts politikā, jo pieļauts, ka būtiskas pilsoniski aktīvas jaunās paaudzes veidotājas - pašvaldības - 10 gadus nepilda normatīvajā aktā noteikto pienākumu. Bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam izvirzītais mērķis līdz 2027.gadam panākt, ka 15% jauniešu augsti vērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, revidentu vērtējumā, nav pietiekami ambiciozs, īpaši, ņemot vērā, ka nepilnvērtīga jauniešu iesaiste pašvaldību darbā rada situāciju, ka bez jauniešu uzklausīšanas un viņu interešu apzināšanas tiek pieņemti lēmumi par lietām, ar kurām nākotnē būs jādzīvo tieši viņiem.

Revīzijas izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām - Jūrmalas un Rēzeknes pilsētām, Ādažu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Kuldīgas, Limbažu, Madonas un Rēzeknes novadiem - sniegti 116 ieteikumi iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai. To ieviešanas termiņi ir no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 2.janvārim.

Būtiskākie VK ieteikumi ir paredzēt iedzīvotāju līdzdalību visos tiem būtiskos jautājumos un visos labajā praksē paredzētajos posmos, kā arī līdzdalības aicinājumus veidot viegli uztveramus un labi pamanāmus, tostarp, izmantojot daudzveidīgus komunikācijas kanālus, lai sasniegtu visas iedzīvotāju grupas.

Tāpat VK iesaka sniegt savlaicīgu un pamatotu atgriezenisko saiti visos iedzīvotāju līdzdalības gadījumos, kā arī attīstīt jauniešu līdzdalības iespējas, tostarp jaunatnes politikas izstrādi un jauniešu līdzdalību tās izstrādē, regulāru datu ieguvi un politikas pilnveidi atbilstoši aktuālajiem datiem, regulāru mobilo darbu, kā arī uzlabot digitālajā darbā ar jaunatni iesaistīto darbinieku kompetenci.