Politologs spriež, kādu nāciju varētu izveidot Rinkēvičs

Iekšpolitikā Rinkēvičš, pēc Skudras domām, būšot izteikti racionāls spēlētājs. Atšķirībā no pašreizējā prezidenta Egila Levita, kuram bija stingri nacionāla nostāja, Rinkēvičš piederot pie tā "Jaunās vienotības" spārna, kuri ir ieminējušies par politisko nāciju.

"Politisko nāciju veidot kopā ar Aināru Šleseru (LPV) un Alekseju Rosļikovu ("Stabilitātei") ir sarežģīts uzdevums, bet viņš to pamēģinās," teica Skudra, pieļaujot, ka pārredzamā nākotnē Rinkēvičš varētu doties uz Latgali, kur šis jautājums šobrīd esot ļoti ass.

Vērtējot piezemēti, pirmais lielais izaicinājums, kuru Rinkēvičs, visticamāk, klusībā jau esot sācis risināt, esot kancelejas darbinieku komandas izveide. Tas prezidentam būšot ļoti svarīgi, skaidroja Skudra.

Tas esot pirmais izaicinājums, kas jāatrisina veiksmīgi, lai ap to nesāktos mediju un politiskās tenkas. Komandas veidošanā vajadzētu iesaistīt cilvēkus, kas ir politiski neitrāli un nav tik ļoti identificējami ar "Jauno vienotību", teica Skudra.

Otrs jautājums, ko Rinkēvičš kafijas pauzē, visticamāk, jau esot spriedis ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS), esot saistīts ar koalīcijas nākotni. Visticamāk, Rinkeviča teiktais esot vienkāršs - ja esat gatavi veikt nepieciešamās reformas, es neredzu šķēršļus, lai šī koalīcija turpinātu pastāvēt un darboties, norādīja Skudra.

Savukārt no praktiskām lietām jaunajam, pēc Skudras domām, prezidentam būs jāsaskaras ar ārlietu ministra iecelšanu un NATO samitu. Skudra uzskata, ka tam, kurš būs nākamais ārlietu ministrs, Rinkēviča vārdam aizkulišu apspriedēs varētu būt izšķirošā loma.

Savukārt gatavošanās NATO samitam, kas jūlijā notiks Viļņā, sagaidāma nopietna, jo esot skaidrs, ka samitā Vācija un ASV nevēlas apsolīt Ukrainas uzņemšanu NATO, bet to atbalsta Baltijas valstis un Polija.

Kā ziņots, Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču (JV).

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.