Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija aicinās drošības iestādes izvērtēt, vai bijušā Latvijas valstsvienības hokejista Aleksandra Kerča aktivitātēs nav saskatāmas nozieguma pazīmes.
Nesen sveicot tā dēvētajā Uzvaras dienā 9.maijā, Kerčs sociālajā tīklā "Facebook" publicēja attēlu, kurā bija redzams, turot rokās automātu un ar ķiveri galvā. Attēlam bija pievienots uzraksts krievu valodā: "Es atceros! Es lepojos!" Līdzīgi viņš rīkojies arī citus gadus.
Pēc komisijas deputātu lūguma šodien komisijas sēdē bija iekļauts jautājums par Kerča pretrunīgi vērtētajām aktivitātēm sociālajos tīklos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze komisijā norādīja, ka bijušajam hokejistam ir tikai viena pilsonība - Latvijas, un saskaņā ar likumu, pilsonību var atņemt tikai tajos gadījumos, ja atņemšanas gadījumā persona nekļūtu par bezvalstnieku. Kerčs savulaik ieguva pilsonību ar parlamenta lēmumu par "īpašiem nopelniem".
Roze vērsa uzmanību, ka personām, naturalizējoties vai saņemot pilsonību par īpašiem nopelniem, ir jāparaksta solījums. Šajā solījumā persona apsola būt uzticīga Latvijai, apņemas būt lojālai un godprātīgi pildīt Satversmi un likumus, kā arī sola aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Uzklausot Rozi, komisijas vadītājs Ingmārs Līdaka (AS) aicināja Saeimas frakcijas padomāt, vai būtu nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, lai mēģinātu pamainīt solījuma tekstu.
Tāpat Līdaka komisijas vārdā lūgs drošības iestādes izvērtēt Kerča gadījumu, vai viņa aktivitātēs nav nozieguma pazīmes.
"Ja iestādes saskata pamatu kriminālprocesa sākšanai, tad tas jau apgrūtinātu šī cilvēka pārvietošanos citviet Eiropā," piebilda Līdaka.
Kerčs par Latvijas pilsoni kļuva 1997.gada jūnijā, kad parlaments vairākiem hokejistiem piešķīra pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Kerčs Latvijas hokeja izlasē spēlēja kopš tās izveidošanas 1992.gada rudenī līdz 2004.gada pavasarim.