Latvija uzstās uz 11. sankciju kārtas piemērošanu Krievijai

Politiķe deputātiem norādīja, ka sanāksmes darba kārtībā ir jautājums par Krievijas agresiju Ukrainā. Latvijas nostāja paliek nemainīga, proti, dalībvalstīm ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, jāievieš sankcijas un jānovērš to apiešana.

Latvijas nostāja paredz ne tikai 11.sankciju kārtu pieņemšanu, bet arī to tvēruma paplašināšanu. Tāpat, Latvijas ieskatā, ir jāturpina mērķtiecīgs dialogs ar trešajām valstīm par Krievijas kara izraisītajām sekām un par sankciju apiešanas jautājumiem.

Sanāksmē plānots pārrunāt arī aktuālo situāciju Rietumbalkānu reģionā, ņemot vērā tā nozīmi Eiropas drošības kontekstā. Reire uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā izgaismo Rietumbalkānu reģiona ievainojamību, pasvītro tā ģeopolitiski stratēģisko nozīmi un nepieciešamību sadarboties.

Savukārt 25.maijā ES Ārlietu padomē tiks skatīti tirdzniecības jautājumi. Sanāksmes darba kārtībā ir ES un ASV tirdzniecības attiecības, ES un Ķīnas tirdzniecības attiecības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) aktualitātes un gatavošanās 13.Ministru konferencei.

Runājot par gatavošanos ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes ceturtajai sanāksmei, Reire uzsvēra ES un ASV atbalstu Ukrainai, koordināciju starp pusēm eksporta kontrolē, tehnoloģiju nepareizā izmantošanā, dezinformācijā. Tāpat tiks skarts jautājums par inflācijas mazināšanas aktu.

ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris. ES un ASV vienojušās sākt sarunas par mērķētu kritisko izejmateriālu nolīgumu un dialogu par tīrās enerģijas iniciatīvu. Plānots, ka ministrus informēs par aktuālitātēm sarunās par Globālu tērauda un alumīnija vienošanos.

Savukārt runājot par ES un Ķīnas attiecībām, Reire norādīja, ka tas ir komplekss problēmu loks. No vienas puses izskan aicinājumi pievērsties risku mazināšanai, jo Ķīnas ekonomikas modeļa ietekme uz konkurences apstākļiem radīs lielus izaicinājumus. Tāpat ir arī ģeopolitiskais fons un kritiskā atkarība no Ķīnas. Savukārt no otras puses ir skaidrs, ka attiecībā uz globālajiem izaicinājumiem, PTO reformu, klimata jautājumos bez Ķīnas nevar iztikt.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts deputātus informēja par ES Ārlietu padomē skatāmajiem aizsardzības jautājumiem. Sanāksme notiks 23.maijā un tās darba kārtībā ir jautājumi par drošības un aizsardzības aktualitātēm saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Tāpat tiks skatīti jautājumi par ES militārās misijas sasniegtajiem rezultātiem, tāpat plānots pārrunāt ES kopīgā iepirkuma iniciatīvu munīcijas nodrošināšanai un Eiropas miera mehānisma finansējuma izmantošanu, kā arī ES misiju un ātrās reaģēšanas spēju attīstības jautājumus.

Latvija uzsvērs, ka ES jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tāpat Latvija atbalsta papildus finansējuma novirzīšanu Ukrainai un Eiropas miera mehānismam, palielinot tā budžetu, lai varētu sasniegt Ukrainas ambīcijas aizsardzības jomā.

Eglīts skaidroja, ka finansējuma palielināšana ir tiešā veidā atkarīga no ES dalībvalstu spējas politiski vienoties. Latvija atbalsta arīdzan kopīgos munīcijas iepirkumus, kā arī iniciatīvu jaunas likumiskās bāzes veidošanā, lai nodrošinātu ES militārās industrijas jaudas attīstīšanu, kas paver iespējas arī Latvijas uzņēmējiem.

Sanāksmē plānots skatīt jautājumus par notikumiem Sudānā, kam var būt destabilizējoša ietekme uz reģionu kopumā. Latvija atbalsta ES iesaisti situācijas uzraudzīšanā. Pēc Eglīša paustā, šādi notikumi ietekmē arī diskusijas par ES ātrās reaģēšanas spēju veidošanu. Latvija turpina atbalstīt pragmatisku nostāju, tomēr jāpanāk, ka spējas nedublējas ar jau esošiem mehānismiem - NATO.