Šodien, valdībai lemjot par pašvaldību aizņēmumiem skolu infrastruktūras uzlabošanai, izraisījās asas diskusijas par skolu tīkla optimizāciju.
Latvijas Pašvaldību savienība(LPS) aicināja no noteikumiem svītrot divus punktus, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu sākumskolās un pamatskolās, lai varētu pretendēt uz aizņēmumu.
Kā skaidroja LPS vadītājs Gints Kaminskis, nevienā normatīvajā aktā nav noteikts minimālais izglītojamo skaits sākumskolās vai pamatskolās. Arī skolu tīkla optimizācijas kritēriji vēl neesot zināmi.
Līdz ar to pašvaldības iebilstot pret šāda kritērija iekļaušanu nosacījumos, aizņēmuma ņemšanai.
LPS rosināja noteikumos iekļaut prasību par izglītojamo skaita prognozi nākamajiem gadiem. Uz valsts aizdevumu varētu pretendēt tās pašvaldības, kurās būtu stabils skolēnu skaits vai tas būtu ar pieaugošu tendenci. Līdz ar to būtu noteikts, ka nevar aizņemties līdzekļus tām skolām, kuras paredzētas slēgt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šis esot atbildības jautājums. Šobrīd situācija esot izveidojusies tāda, ka pašvaldības ir tās, kas pieņem lēmumus attiecībā uz skolām, tostarp par finansējuma sadali pedagogu algām, bet atbildība par kļūdainiem lēmumiem tiek prasīta no valdības.
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) akcentēja, ka šis esot fiskāls instruments, lai motivētu pašvaldības pārskatīt neefektīvu skolu tīklu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) norādīja, ka pareizāk būtu uz katra plānošanas reģiona kartes uzzīmēt vidusskolu tīklu, kur tiktu ņemts vērā gan bērnu skaits, gan attālums, bet par sākumskolām un pamatskolām būtu jālemj pašvaldībām.
Taču, ņemot vērā, ka šobrīd jau ir iestājusies vasaras un līdz ar to - aktīvā būvniecības sezona, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā ar lēmuma pieņemšanu nedrīkst kavēties.
Sprindžuks piebilda, ka būtu labi jau jūnijā veidot perspektīvo kartējumu, kurā būtu redzams skolu tīkls, lai pašvaldības varētu pieņemt attiecīgus lēmumus. Viņš atzina, ka pašvaldību administratīvā reforma ir bijusi bezjēdzīga, jo pašvaldību karte ir pārzīmēta, bet nav runāts par valstiski būtiskiem pakalpojumiem.
Kā ziņots, Valdība šodien pieņēma noteikumus, kas paredz iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizņēmumu investīciju projektu īstenošanai, lai nodrošinātu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu un labiekārtošanu, tostarp sporta laukumu atjaunošanu un dienesta viesnīcu infrastruktūras uzlabošanu, paredz šodien valdībā apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi.
Uz aizdevumu varēs pretendēt pašvaldību projekti, ja valstspilsētā vai novada centra skolā sākumskolā mācās 240 bērni, ārpus novada pašvaldības administratīvā centra - 60, bet novada teritoriālā iedalījuma vienībā, kas veido Eiropas Savienības ārējo pierobežu - 50 bērni.
Savukārt pamatskolā jāmācās 420 bērniem valstspilsētā, 360 bērniem - novada pašvaldības administratīvajā centrā, 120 bērniem - ārpus novada pašvaldības administratīvā centra un 75 bērniem novada teritoriālā iedalījuma vienībā, kas veido Eiropas Savienības ārējo pierobežu.