Čakša atkārtoti uzsver - pedagogu streika prasības ir izpildītas

Ministres jaunais padomnieks analītiskajos jautājumos Jānis Salmiņš no Ekonomikas ministrijas informēja, ka ir veikti aprēķini, lai saprastu vai ar piešķirto finansējumu pietiks streika prasību izpildei. Secināts, ka nepieciešamais finansējums ir pat mazāks nekā valdības piešķirtais.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa uzsvēra, ka finansējums visām pašvaldībām ar šī gada 1.septembri pieaugs. Vienlaikus esot pašvaldības, kurām būs jārod līdzfinansējums savos budžetos, ja gribēs sasniegt abus mērķus - palielināt pedagogu atalgojumu un sabalansēt pedagogu slodzes -, kā arī saglabāt esošo skolu tīklu ar ļoti nelielu bērnu skaitu.

Atalgojuma likmes pieaugums būšot atkarīgs no šī brīža likmes - tie pedagogi, kam šobrīd likme ir mazāka, pieaugumu jutīšot vairāk nekā pedagogi, kam šobrīd likme lielāka.

Čakša arī atkārtoti norādīja uz pašvaldību lomu finansējuma sadalē, aicinot tās atbalstīt skolas, kurās jau ir vērojama izglītības kvalitāte, nevis mākslīgi atbalstīt skolas, kuru efektivitāte krītas.

Kā norādīja Salmiņš, vairums jeb 65% pedagogu ir mazāk nekā viena slodze, 10% pedagogu ir viena slodze, savukārt pārējie pedagogi saskaras ar pārslodzi.

Lielākais skolotāju īpatsvars ar slodzi mazāku par 0,5 ir Ventspils, Ludzas un Balvu novados - virs 30% no kopējā skolotāju skaita. Savukārt Cēsu, Augšdaugavas, Jelgavas, Rēzeknes, Saulkrastu, Ropažu, Dobeles, Preiļu, Smiltenes novados un Rēzeknē pedagogu īpatsvars ar nelielu slodzi ir virs 25% no kopējā skolotāju skaita.

Turpretim Salaspilī teju 70% pedagogu no kopējā skolotāju skaita saskarās ar pārslodzi. Varakļānu, Mārupes, Ogres, Ķekavas, Olaines un Ādažu novados, kā arī Jelgavā un Liepājā vairāk nekā pilnu slodzi strādā virs 50% pedagogu no kopējā skolotāju skaita.

Čakša norādīja, ka pie esošā skolu tīkla slodžu izlīdzināšanai būtu nepieciešami papildu 4000 skolotāju, kas esot "būtisks skaits".

Kā vēstīts, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš pauda bažas, ka janvārī piešķirtais finansējums pedagogu slodžu balansēšanai esot pārlikts atalgojuma pieauguma grafika īstenošanai. Vanaga iebilda, ka LIZDA nevarot pārliecināties par pedagogu slodžu balansēšanu, jo neesot aprēķinu.

LIZDA arī redzot, ka IZM sniegtie aprēķini par atalgojuma pieaugumu liecinot, ka tas nav paredzēts sešās pašvaldībās - Augšdaugavā, Kuldīgā, Līvānos, Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Preiļos. Vanaga pieļāva, ka tā varot būt arī kāda neprecizitāte aprēķinos no arodbiedrības puses, tāpēc esot nepieciešams laiks to precizēt.

Vanaga informēja, ka arodbiedrība līdz 10.maijam gaida nepieciešamos aprēķinus no IZM, lai pārliecinātos par streika prasību pilnīgu izpildi. Ja tiks secināts, ka streika prasības vēl joprojām izpildītas daļēji, tikšot sasaukta arodbiedrības padomes ārkārtas sēde, kur tikšot lemts par turpmāko rīcību.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.