Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi vēl vienu lietu par Kriminālprocesa likuma normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu.
Lieta ierosināta pēc ārvalstu pilsones Janīnas Filatovas pieteikuma. Saistībā ar Filatovas līdzekļiem izmeklētāji Latvijā bija sākuši procesu aizdomās par noziedzīgi iegūtu mantu. Savāktos pierādījumus izmeklētāji nodeva izvērtēšanai tiesai, kas sievietes finanšu līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēja valsts labā.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, ar Latvijas likumu normām viņai uzlikts nesamērīgs un neizpildāms pienākums pierādīt viņai piederošo finanšu līdzekļu likumīgo izcelsmi. Likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādā veidā pieteikuma iesniedzēja tiekot nostādīta būtiski neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar procesa virzītāju.
Turklāt, neraugoties uz to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu nav vērsts uz personas vainas konstatēšanu, par pieteikuma iesniedzēju tiekot izteikts vērtējums kā par personu, kura ir vainīga noziedzīgā nodarījumā, proti, apstrīdētās normas pieļaujot to, ka personai, kas likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, prezumētas saistības ar šādu noziedzīgu nodarījumu dēļ tiek atņemta viņas manta. Tādējādi ar apstrīdētajām normām esot aizskartas Filatovas tiesības, kuras nosaka Satversmes 92.pants par taisnīgu tiesu.
ST pēc Filatovas iesnieguma 2.maijā ir ierosinājusi lietu, kurā vērtēs Kriminālprocesa likuma 124.panta 6.daļas, 125.panta 3.daļas un 126.panta 3.1.daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam.
Attiecīgi Kriminālprocesa likuma panti nosaka, ka Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, uzskata, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
Tāpat šie likuma panti nosaka - ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.
Savukārt Satversmes 92.panta pirmais un otrais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2023.gada 3.jūlijam iesniegt skaidrojumu ar apstrīdēto normu juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš noteikts 2.oktobris.