Vasara nāk. Rīgas domnieci uztrauc policijas pārslodze izsaukumos par troksni

Rīgas iedzīvotāji kopš 2014.gada nogales vairs nav pasargāti no nakts trokšņa piesārņojuma. Toreiz, pēc privāta izklaides industrijas uzņēmuma konstitucionālas sūdzības, Satversmes tiesa lēma, ka Rīgas domes (RD) saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei. Kopš šī lēmuma stāšanās spēkā troksnis vairs nevar būt ierobežots laikā, kā to paredzēja RD noteikumi, piemēram, no pulksten 23.00 līdz 7.00.

Daudzi komersanti savu uzņēmējdarbību cenšas attīstīt samērīgi ar iedzīvotāju interesēm, jo saprot, ka ilgtermiņā tas atmaksāsies, tomēr ir arī tādi, kuri šo likuma "caurumu" izmanto pēc pilnas programmas, nodarot ievērojamu kaitējumu apkārtējo iedzīvotāju interesēm un veselībai. Tas mums ir jānovērš.

Runa ir par 10 077 izsaukumiem (!), kurus Rīgas pašvaldības policija pēdējā gada laikā ir saņēmusi par pārmērīgu trokšņošanu pilsētā. Vasarā tie ir līdz pat 1500 izsaukumiem mēnesī. Tā ir ne ar ko nepamatojama pārslodze gan Rīgas iedzīvotājiem, gan policistiem.

Pēdējos gados ir notikušas vairākas likuma izmaiņas, kas ļauj cīnīties par jaunu trokšņu regulējumu, taču Rīga pati to vairs nevar noregulēt - tam jānotiek valsts līmenī. Tas savukārt var īstenoties tikai ar koordinētu un motivētu atbildīgo valsts institūciju - Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Tieslietu ministrijas (TM) un Ekonomikas ministrijas (EM) iesaisti.

Katrai ministrijai ir sava argumentācija un intereses - VARAM nevēlas regulēt trokšņus, kas nav tās atbildībā, TM nevēlas regulēt trokšņus, kas jau tiek regulēti, EM vēlas, lai regulējumā tiktu ņemtas vērā arī komersantu intereses.

Problēmas būtība ir divos aspektos - 1) likums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietas) par tādu trokšņošanu, kas traucē iedzīvotāju mieru, likums neparedz NEKĀDU atbildību; 2) Latvijā NAV regulējuma attiecībā uz būvakustikas prasībām telpām, kurās atrodas tādas izklaides vietas kā naktsklubi, kurus raksturo ļoti skaļa mūzika, t.sk. ritmiskas basa skaņas. Tā rezultātā naktsklubs var atrasties dzīvojamās ēkas pagraba stāvā, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem, vai, piemēram, teltī.

Rīgas domes un Rīgas pašvaldības policijas (RPP) juristi ir ieguldījuši nenovērtējamu darbu un daudzas darba stundas, lai apzinātu tiesisko situāciju un izstrādātu regulējuma priekšlikumus. Esam arī saņēmuši vērtīgu atbalstu no iedzīvotājiem, kuri paši cieš no trokšņa piesārņojuma. Esam bijuši nepārtrauktā saziņā ar ministrijām, lai neļautu šim procesam iestrēgt birokrātijas gaiteņos. Šeit var apskatīt mūsu rīcību soli pa solim.

Ar piesardzīgu optimismu varu teikt, ka mūsu argumenti beidzot ir sadzirdēti un ledus ir sakustējies. Marta beigās notika RD iniciēta tikšanās ar VARAM, kurai sekoja konkrēts regulējuma piedāvājums TM juridisko personu atbildības noteikšanai par pārmērīgu trokšņošanu.

Pēc kopīgas dalības Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" kopā ar deputātu Andreju Judinu, trokšņu problemātikai uzmanību pievērsusi arī Saeimas Juridiskā komisija. 25.aprīļa sēdē tā izlēma rosināt izmaiņas Administratīvo sodu likumā, vēl pirms vasaras sezonas nosakot atbildību par trokšņošanu ne tikai privātpersonām, bet arī juridiskām personām, piemēram, restorāniem un bāriem.

Gatavību iesaistīties sarunā par komersantu atbildīgu trokšņošanu, kas ir salāgojama gan ar iedzīvotāju interesēm, gan dinamisku izklaides piedāvājumu galvaspilsētā, ir apliecinājusi arī Ekonomikas ministrija. Lai visu iesaistīto valsts institūciju interese rezultētos konkrētā regulējumā, arī iedzīvotāju pārstāvjiem būs svarīgi "turēt roku uz pulsa".

Kā Rīgas vicemēre un RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītāja, esmu apņēmusies šo procesu neatlaidīgi virzīt uz priekšu, lai beidzot panāktu rīdzinieku interesēm atbilstošu trokšņu regulējumu. Lai Rīga ir nakstmierīga, bet dzīvelīga.