Aptauja: Sarunu kultūra Latvijā klibo

Vairāk nekā trešdaļai jeb 38% respondentu atzīmē, ka Latvijā ir neiecietīga vide, jo atšķirīgu viedokļu paudēji tiek bieži kritizēti, apvainoti un pat aizskarti.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% respondentu pēdējā gada laikā ir novērojuši necienīgu attieksmi pret citiem cilvēkiem atšķirīgu uzskatu vai uzvedības dēļ, un no tiem 71% pamanījuši necienīgu attieksmi pret sociālajos tīklos paustu viedokli, tostarp apvainojumus vai vārdiskus uzbrukumus.

Aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā pārāk steidzīga atbilde novedusi pie pārpratumiem vai nesaprašanās 58% Latvijas iedzīvotāju, un teju katrs piektais bieži piedzīvo situāciju, kad, pārdomājot pateikto, gribētos, kaut tas būtu izskanējis citiem vārdiem.

Aptaujas rezultāti arī rāda, ka 70% Latvijas iedzīvotāju ir tādas sarunu tēmas, no kurām viņi labprātāk izvairītos. Vismazāk cilvēkiem patīk runāt par politiku, karu Ukrainā un personīgajiem finanšu līdzekļiem, piemēram, savu atalgojumu.

Visbiežāk respondenti ir minējuši, ka neuzskata šādas sarunas par vajadzīgām, nevēlas iesaistīties strīdos vai arī tēma ir pārāk personīga. Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk iesaistās sarunās, lai uzzinātu ko jaunu, justos uzklausīti un saprasti vai noskaidrotu citu cilvēku domas un pieredzi.

Gandrīz 74% Latvijas iedzīvotāji norādījuši, ka viņi, visticamāk, ieklausītos, kas sakāms svešiniekam, ja viņš pēkšņi uz ielas apstātos un uzrunātu garāmgājējus.

Aptauju aprīlī veikusi pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.