LIZDA vēlas, lai likumā paredzētu valdības atkāpšanos, ja neizpilda vienošanos

LIZDA uzskata, ka šāda situācija bija izveidojusies ar pedagogu prasībām, proti, tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi un MK vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos, taču valdība visas streika vienošanās neesot izpildījusi.

Arodbiedrība pārmet, ka streika prasības nav izpildītas nospraustajos termiņos, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IzM) tagad uzsver, ka pedagogu streiks pašlaik ir faktiski nelikumīgs, jo ir izpildīts visas prasības, ko LIZDA bija formulējusi gan 2022.gada 12.septembrī, iesniedzot streika pieteikumu, gan 17.septembrī atsaucot pieteikto streiku, gan 2023.gada 14.aprīlī, iesniedzot atkārtotu streika pieteikumu.

Tikmēr LIZDA joprojām pārmet, ka izglītības un zinātnes nozarē netiekot ievēroti desmit tiesību akti, tajā skaitā tā bijis ar MK lēmumu par streika vienošanos. Arodbiedrību neapmierina, ka neesot precīza regulējuma par amatpersonu atsaukšanas iespējām no amata šādos gadījumos.

"Lai veicinātu amatpersonu atbildību un nedevalvētu kolektīvā interešu strīdu būtību" un streika vienošanās izpildi, LIZDA aicina veikt grozījumus MK iekārtas likumā, lai paredzētu valdības atkāpšanos, ja valdība neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu.

LIZDA ieskatā, būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi. Amatu zaudēšanai esot jābūt noteiktai Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligātai, nevis iespējamai, kad Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.