Ekonomists: Lidl ir uzlabojusi konkurences situāciju Latvijā

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

"Ļoti iespējams, ka iemesls ir bijusi salīdzinoši vājā konkurence. Ja Latvijā bija divas spēcīgas nacionālā mēroga ķēdes, tad Lietuvā tās bija četras vai piecas - bez "Rimi" un "Maxima" arī "Lidl", "Iki", arī "Norfa"," uzskaitīja ekonomists, akcentējot, ka pagājušā gada laikā, pastiprinoties konkurencei, pārtikas cenu līmenis Latvijā ir tuvinājies Lietuvas līmenim.

Vienlaikus Strautiņš pauda, ka pārtikas cenu līmenis visā Baltijā ir audzis krietni straujāk nekā Eiropā, bet iemesli tam nav meklējami galvenokārt tirdzniecībā - enerģijas cenu kāpums Baltijā ir bijis straujāks un samērā mazais ražošanas mērogs nozīmē to, ka enerģijas cenu kāpums izmaksas ietekmē proporcionāli vairāk.

"Domāju, ka situācija uzlabojas, "Lidl" ienākšana noteikti pastiprina konkurenci," norādīja Strautiņš, piebilstot, ka sarunās ar līdzšinējiem tirgus līderiem ir dzirdējis, ka "Lidl" ienākšana ir būtiski ietekmējusi viņu darbību.

Vienlaikus Strautiņš akcentēja, ka pēdējā gada laikā "Lidl" ienākšana Latvijā nav vienīgās izmaiņas mazumtirdzniecības nozarē, proti, strauji nostiprinās viens no lielākajiem vietējā kapitāla uzņēmumiem - Smiltenē bāzētais "Madara 89", kas ir lielākais dalībnieks veikalu tīklā "Top", kā arī Latvijā ar diezgan lielām ambīcijām ienāk "SPAR" zīmols.

Vienlaikus "Lidl Latvija" vadītājs Macejs Urbaņskis iepriekš intervijā, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem, sacīja, ka "Lidl" tirgus daļa pagājušā gada laikā Latvijā ir sasniegusi tuvu 10%, turklāt pašlaik "Lidl" darbības mērķis Latvijā ir tālāka tīkla izaugsme.

Taujāts par konkurenci, Urbaņskis minēja, ka kompānija nekoncentrējas uz konkurenci tikai ar dominējošajiem tirdzniecības tīkliem, bet apzinās, ka Latvijā ir arī citi spēcīgi mazumtirgotāji, kuri varbūt dažkārt ir redzami reģionāli.

Viņš pauda, ka mazumtirdzniecības tirgus pirms "Lidl" ienākšanas Latvijā nebija dinamisks. "Es domāju, ka mēs tirgu esam nedaudz sapurinājuši, ienesuši jaunas krāsas," sacīja Urbaņskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka konkurence vienmēr rada papildu ieguvumus pircējiem un konkurējošajiem uzņēmumiem, jo tikai konkurence spiež domāt, kā strādāt labāk, kā veidot labākus piedāvājumus, kā piedāvāt labākas cenas, kā pārsteigt un izklaidēt pircējus, kā noturēt ieinteresētus darbiniekus.

Vaicāts par veikalu būvniecību, Urbaņskis minēja, ka Latvijā ir daudz brīvu zemes gabalu, tostarp arī Rīgā. Viņš norādīja, ka "Lidl" ir sava pieeja, kā novērtēt vietas piemērotību veikalam, ko veido visas "Lidl" grupas ilggadējā pieredze vairāk nekā 30 valstīs.

"Ļoti svarīgi ir arī tas, ka mēs nebaidāmies no izaicinājumiem. Ja mēs redzam zemes gabalu, kuru izmantot nebūs tik vienkārši, bet tas ļauj mums būt tuvāk saviem klientiem - mēs to darīsim, "sacīja "Lidl" vadītājs.

Novērojumi liecina, ka "Lidl" veikali lielākoties tiek būvēti blakus citu mazumtirgotāju ķēžu veikaliem, tostarp vairākumā gadījumu netālu vai iepretim "Rimi". Piemēram, Rīgā "Lidl" atrodas Anniņmuižas bulvārī 77, bet "Rimi" - Anniņmuižas bulvārī 40A, "Lidl" atrodas Augusta Deglava ielā 160, kamēr "Rimi" - Augusta Deglava ielā 161, "Lidl" Stirnu ielā 31, bet "Rimi" - Stirnu ielā 26, "Lidl" Dzelzavas ielā 75B, bet "Rimi" - Dzelzavas ielā 78, līdzīgi arī citviet Rīgā, Kauguros, Jelgavā, Liepājā.

Arī jauno veikalu būvniecībā vērojama līdzīga tendence. Piemēram, Siguldā, kur "Lidl" plānots atvērt Vidzemes šosejā 4A, "Rimi" veikali atrodas gan blakus esošajā tirdzniecības centrā "Šokolāde", gan Ventas ielā 1B. Tāpat "Lidl" atvērs tirdzniecības vietu pie "Spices", kurā atrodas "Rimi Hyper" un Rīgā, Maskavas ielā, netālu no "Rimi", kas atrodas tirdzniecības centrā "Zoom".

"Lidl" pārstāvji nekomentēja veikalu novietojumu attiecībā pret "Rimi" tirdzniecības vietām.

Atbilstoši "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" 2022.gada finanšu pārskatam "Rimi Baltic" apgrozījums Baltijas valstīs pagājušajā gadā bija kopumā 1,717 miljardi eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet Latvija bija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur pērn apgrozījums sarucis.

Latvijā "Rimi" apgrozījums 2022.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš samazinājās par 0,6% - līdz 849,9 miljoniem eiro. Vienlaikus Igaunijā "Rimi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 440,7 miljoni eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet Lietuvā apgrozījums pieauga par 7,8% - līdz 426 miljoniem eiro.

Pārskatā kompānijas vadība norāda, ka finanšu rezultātus ietekmējuši vairāki faktori, tostarp pieaugošā konkurence. "Peļņa pieauga Igaunijā un Lietuvā, kamēr Latvijā tā bija nedaudz zemāka, ko lielākoties negatīvi ietekmēja "Lidl", gada laikā atverot vairākus jaunus veikalus," teikts pārskatā.

Tikmēr mazumtirgotāja "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais pauda, ka pārtikas tirgotāji Latvijā savā starpā vienmēr ir asi konkurējuši, turklāt pēdējos gados konkurence mazumtirdzniecībā ir kļuvusi vēl sīvāka.

Taujāts par "Lidl" ietekmi uz "Rimi" darbu, Turlais sacīja, ka ikviens tirgotājs izvēlas savu darbības stratēģiju un cenu politiku, kas vienlaikus arī paredz dažādas fokusa jomas konkurencei.

Viņš pauda viedokli, ka labākās pozīcijās vienmēr būs tie tirgotāji, kuri spēj precīzāk atbildēt uz patērētāju ikdienas vajadzībām un piedāvāt elastīgu pieeju - būt pieejamiem pircējam ērtā formātā un ar kvalitatīvu piedāvājumu, īpaši izaicinošos un dinamiskos apstākļos kā šobrīd, kad pircēji ir kļuvuši cenu jūtīgāki.

Tāpat Turlais norādīja, ka klientu apjoms patlaban ir saglabājies, taču makroekonomiskajiem notikumiem Latvijā un pasaulē ir bijusi lielākā ietekme uz pircēju paradumiem, klienti ātri pielāgojas jauniem apstākļiem, tāpēc vidējais pirkums ir ar negatīvām tendencēm.

Savukārt "Maxima grupe" 2022.gadā strādāja ar 5,154 miljardus eiro apgrozījumu, kas ir par 14,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr kompānijas peļņa saruka par 22,9% - līdz 104,4 miljoniem eiro, liecina kompānijas finanšu pārskats. Peļņas samazinājumu kompānijas vadība skaidroja ar preču cenu līmeņa saglabāšanu, neskatoties uz izmaksu kāpumu un izmaiņām patērētāju uzvedībā.

Tikmēr "Maxima Latvija" 2022.gadā strādāja ar 974,643 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 3,2% - līdz 30,574 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Līdztekus energoresursu cenu kāpumam un inflācijas svārstībām, kā vienu no finanšu rezultātu ietekmējošiem faktoriem uzņēmuma vadība gada pārskatā min arī konkurences saasināšanos.

Līdzīgi kā Turlais, arī "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA skaidroja, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr ir bijusi sīva, taču kompānijā ar to rēķinās.

Viņa pauda, ka pagājušais gads ir bijis pilns izaicinājumu, atstājot būtisku ietekmi uz cilvēku ikdienu un valstu ekonomikām visā pasaulē.

"Kompānijas galvenā uzmanība nemainīgi tiek vērsta uz zemas cenas nodrošināšanu pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm, lai mazinātu kopējo inflāciju valstī un tās slogu uz iedzīvotāju labklājību, neskatoties uz konkurentu aktivitātēm," uzsvēra Bagātā.

Vienlaikus uz specifiskākiem jautājumiem par "Lidl" ietekmi uz kompāniju darbu ne "Maxima", ne "Rimi" pārstāvji plašāku komentāru nesniedza.

Jau vēstīts, ka mazumtirdzniecības ķēde "Lidl" Latvijā darbu sāka 2021.gada nogalē.

"Lidl Latvija" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 53,365 miljoni eiro, kas pamatā saistīts ar ieguldījumiem veikalu būvniecībā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.