Interese par VAD strauji aug - divu dienu laikā pieteikumu skaits divkāršojas

Pieteikšanās šīgada VAD - līdz 15. maijam

Līdz 15. maijam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem ir aicināti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam, izmantojot elektronisko vienoto rekrutēšanas platformu.

Lai sāktu aizpildīt pieteikuma anketu valsts aizsardzības dienestam, kandidātam vispirms ir nepieciešams autentificēties, izmantojot kādu no vienotajā pieteikšanās modulī piedāvātajiem veidiem, piemēram, ar eID karti un eParaksts mobile vai caur savu internetbanku.

Jautāta par vizuālā izskata prasībām karavīriem, ministre sacīja, ka Latvijas bruņotajos spēkos ir konkrēts reglaments un prasības, kas tomēr ir jāievēro. Tas attiecas arī vīriešu matu griezumu, jo arī sievietes savus matus sakārto frizūrā, kas netraucē uzdevumu veikšanā, jo tas ir arī drošības jautājums.

Patriotisms un pienākums svarīgāks par frizūru

Mūrniece kā lielisku piemēru minēja vienu no pašlaik talantīgākajiem Somijas sportistiem – Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāju Lauri Markanenu, kuram nebija problēmu šķirties no matiem, lai dotos uz Somiju dienēt obligātajā dienestā.

“Ir kopējās reglamenta prasības, kas tomēr būtu jāievēro. Redzot, kā brīvprātīgā dienesta gaita noritēs, varbūt, ka mēs vēlāk nonāksim pie citiem standartiem, jo sabiedrība jau arī mainās. Bet neviens no tiem, kuri pašlaik pieteikušies dienēt brīvprātīgi, nav žēlojies. Ir tik daudz jauniešu, kas izvēlas ar armiju saistītu profesionālo ceļu, tai skaitā arī studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā,” saka ministre, piebilstot, ka viņiem matu sakārtojums nav bijis šķērslis.

Drīzāk kā vienu no izaicinājumiem viņa minēja jauniešu veselības stāvokli. Galvenais, lai tas ir atbilstošs dienestam bruņotajos spēkos, jo visu pārējo, ieskaitot fizisko sagatavotību, var uztrenēt pat ļoti īsā laikā.

"Veselības pārbaudēm ir jābūt pietiekami nopietnām. Tā ir tā lieta, kas man liktos ļoti, ļoti svarīga. Visu pārējo var izdarīt. Var uztrenēties, var atrisināt visas problēmas saistībā ar disciplīnu. Ja ir labi instruktori, arī tie var motivēt jauniešus. Un mēs gribam, lai būtu labi instruktori, kas spēj arī motivēt, ne tikai iemācīt profesionālās iemaņas," viņa teica.

Tāpat viņa atzīst, ka bruņotie spēki jauniešiem spēs iemācīt arī citas kvalitātes, piemēram, līderību un darbu komandā, un kādam šis dienests, iespējams, pavērs pavisam jaunu profesionālo ceļu.

VAD karavīru izmitināšana

Ministre norāda, ka jauno valsts aizsardzības dienestu karavīru izmitināšana tiks nodrošināta vairākās vietās. Sauszemes spēku bāze Ādažos ir viena no galvenajām, taču ir apzinātas iespējas arī par citām vietām.

“Pagaidām neplānojam celt jaunas kazarmas, bet izmantot jau esošo infrastruktūru. Latvijā ir daudz skolu un tehnikumu ēku, kurās vairs nenotiek mācības. Ja tās atrodas tuvu poligoniem un vienībām, centīsimies telpas pielāgot un izremontēt. Saņemam daudz priekšlikumu arī no pašvaldībām,” viņa saka.

Ministre informēja arī par citām šī brīža aizsardzības jomas aktualitātēm, ieskaitot situāciju pēc Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veiktā iepirkumu “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām”.

Jau ziņots, ka vienai VALIC amatpersonai, jau šobrīd piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata, kā arī iekšējā izmeklēšana turpinās arī citiem ar iepirkumu, iespējams, saistītiem resora darbiniekiem. Tāpat savu izmeklēšanu turpina arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš jau 3. martā sāka kriminālprocesu, lai pārbaudītu, vai šī iepirkuma laikā tikuši īstenoti arī noziedzīgi nodarījumi.

Savukārt, stāstot par NATO, tai skaitā Latvijas, atbalstu Ukrainai cīņā pret krievu okupantiem, Mūrniece noraidīja bažas, ka munīcijas, ekipējuma un bruņojuma sūtīšana Ukrainai varētu ietekmēt Latvijas militārās spējas.

Ministre atzīst - nosūtot Ukrainai, piemēram, “Stinger” raķetes vai triecienšautenes, vietā iegūstam jaunu un modernāku ekipējumu un ieročus.

“Mūsu valsts aizsardzības spējas necieš un nav apdraudētas. Nosūtām Ukrainai arī savus “Mi-17” helikopterus, bet vietā saņemam jaunos “Black Hawk”,” viņa pauž.

Tāpat jau tuvākajā laikā Aizsardzības ministrija varētu paziņot konkrētākus termiņus, kad Latvija saņems vidējās darbības raķešu sistēmas.

“Militārā industrija visur pasaulē šobrīd ir pārslogota, jo visi vēlas raķetes iepirkt jau tagad, un ražotāji nespēj saražot tās tik lielā apjomā. Arī mums būs jārēķinās ar laiku, līdz tās tiks mums piegādātas,” viņa saka.

Vēl viena no šī brīža aktualitātēm - Lietuvas vēlme, lai Latvijas Aizsardzības ministrija izskatītu ieceri veidot kopīgu militāro mācību poligonu Sēlijā. Tā kā tas atrodas ļoti tuvu Lietuvas robežai, kaimiņvalsts rosina izvērtēt, vai šajā projektā iespējams strādāt kopā, lai veidotu lielāku mācību poligonu, ko tad varētu izmantot abas valstis.

Ministre norāda, ka vēl nesen, oficiālā vizītē Lietuvā tiekoties ar kolēģi, šāda ideja netika iesniegta, taču Latvijas puse ir atvērta diskusijām.

Kā zināms, Jēkabpils apkārtnē plānotais Sēlijas poligons iecerēts kā jauns, moderns un divreiz lielāks par esošo NBS poligonu Ādažos.

“Ir liela interese gan no Lietuvas, gan Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Lai arī mūsu poligona vēl nav, viņi jau tagad piesakās uz mācībām. Šī sadarbība vienmēr ir pozitīvi vērtējama,” saka Mūrniece, piebilstot, ka poligona projekta pirmo kārtu finansēs no Latvijas aizsardzības budžeta, taču vēlāk līdzfinansējumu sniegs arī Kanāda un ASV un, iespējams, varētu tikt piesaistīti arī NATO fondu līdzekļi.

Plānots, ka šaušanas mācības jaunajā poligonā varētu tikt īstenotas jau nākamajā gadā, taču infrastruktūras izveidei būs nepieciešams ilgāks laiks.

Jau ziņots – lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots valsts aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums plānots kā pilnībā brīvprātīgs – tam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem var pieteikties līdz šā gada 15. maijam. Paredzēts, ka šajā, pirmajā iesaukumā varētu dienēt 300 jaunieši.

No 2024.gada 1.janvāra dienests noteikts kā obligāts, taču tam tik un tā varēs pieteikties arī brīvprātīgi, nesagaidot oficiālo uzaicinājumu. Aizsardzības dienestam prioritāri pakļauti pilsoņi – vīrieši – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, taču dienestam brīvprātīgi drīkst pieteikties arī sievietes.

Ja pilsonis pēc 18 gadu sasniegšanas turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, ne augstāko izglītību, tad viņš ir pakļauts dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.