LMT vadītājs: Valsts uzņēmumiem neļauj nodarboties ar inovācijām

Viņš uzskaitīja, ka starp ierobežojumiem ir gan uzņēmuma forma, gan ierēdnieciska domāšana, gan birokrātiskais slogs. Tāpat kompānijas vadītājs norādīja, ka inovāciju ieviešana prasa zināmu drosmi, saprātīgu risku un izmaksu pozīciju "pieļaujamie zaudējumi", kur pēdējais no tiem valsts uzņēmumos nereti nav iespējams.

Viņš arī piebilda, ka ir virkne jomu, kuru normatīvajos aktos ir iecerētas labas lietas, bet, valstij nedomājot ilgtermiņā, rodas problēmas.

"Patiesībā, ja mēs paskatāmies uz katru no šiem traucēkļiem, nav jau viņi tik lieli. Katrs ir tāds kā smilšu graudiņš gultnī. Bet, kad saskaita visas šīs te sistēmiskās problēmas kopā, tad izrādās, ka tajā gultnī ir iebērta vesela sauja smilšu, un gluži dabiski, ka tā sistēma sāk buksēt," norādīja Binde.

"Ja vairumā gadījumu valsts institūcijās un valsts uzņēmumos dominē šī te ierēdnieciskā domāšana, tad faktiski tā būtu jāmaina uz uzņēmēju domāšanu," uzsvēra Binde. Viņaprāt valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem būtu jākoncentrējas uz ekonomikas uzlabošanu, savu konkurētspēju, produktivitātes un efektivitātes kāpināšanu, kas gala rezultātā noved pie jaunu produktu radīšanas un labākas pozicionēšanās starptautiskajā tirgū.

Kā vienu no risinājumiem Binde saredz uzņēmumu sadarbību ar zinātniekiem, kur uzņēmumos tiek radīta vide, lai attīstītu zinātnieka iecerētās inovācijas.

Rīgas pilī ceturtdien notiek konference "Inovāciju pārnese: no idejas uz ekonomikas transformāciju".