Kategoriski izslēgts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanās, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze.
Krauze uzsvēra, ka ZZS atbalsts Levita ievēlēšanai ir "kategoriski (..), absolūti viennozīmīgi izslēgts".
Uz šo pašu jautājumu ZZS Saeimas frakcijas un Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Viktors Valainis līdzīgi norādīja, ka ZZS veidojošā LZS nesen notikušajā kongresā pieņēma rezolūciju norādot, ka neatbalstīs Levita kandidatūru.
Valainis skaidroja, ka atbalsts "netop pēdējā brīdī" un ka pēdējā ZZS tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Levits neuzrunāja politiķus šajā jautājumā, nepauda, ka viņu interesētu ZZS atbalsts.
No vienas puses partiju apvienība ļoti augstu novērtē Levita pausto atbalstu Ukrainai, Valsts prezidenta nostāju NATO un valsts drošības jautājumos kopumā, tomēr ZZS un Levitam ir arī ļoti būtiskas pretrunas vairākās citās lietās, skaidroja frakcijas vadītājs.
Kā piemērus viedokļu nesakritībām politiķis minēja Levita atbalstu iepriekšējās Saeimas veiktajai administratīvi teritoriālajai reformai, tāpat Valsts prezidents nāca ar ideju par ministru biedru izveidi, kas lieki palielinātu birokrātiju, norādīja Valainis.
Tāpat ZZS nav mierā ar Levita atbalstu valsts amatpersonu algu palielināšanai, kā arī Valsts prezidents esot vēl vairāk vairojis jau tā esošo sabiedrības lielo sašķeltību, uzskata opozīcijas politiskajā spēkā.
Valainis arī vērsa uzmanību, ka Levits vēl nav paziņojis, ka piekrīt kandidēt un "mazliet nogaida, jo nav gatavs zaudējumam".
Krauze jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja uz pašreizējā Valsts prezidenta Levita zemo reitingu sabiedrībā, tāpat Levits savā darbībā neesot neitrāls, jo šķirojot politiskos spēkus, par kuriem balsojuši vēlētāji, "labajos un sliktajos". Tas ir Valsts prezidenta necienīgi, akcentēja opozīcijas politiķis.
Kā ziņots, Levits pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām izteicās, ka Saeimā tikušas ievēlētas četras partijas, kas pieder pie demokrātiskā spektra, neiekļaujot pie šiem spēkiem ZZS, kas pēc tam veltīja kritiku prezidentam.
Krauze arī saskata "centienus pārrakstīt vēsturi", Levitam Kārli Ulmani vairs nedēvējot par bijušo Valsts prezidentu, bet par bijušo Valsts prezidenta amata pienākumu izpildītāju.
Politiķis arī uzskata, ka Levitam "nav izredžu" Saeimā iegūt pārvēlēšanai nepieciešamo 51 balss atbalstu. Krauze arī atkārtoti vērsa uzmanību, ka ir "dzirdējis", ka vairāki Nacionālās apvienības un "Jaunās vienotības" deputāti īsti neatbalstot Levitu, taču varētu būt "spiesti balsot" "par", lai izvairītos no soda par frakcijas disciplīnas pārkāpšanu.
Krauze piebilda, ka Levits vēl nav paziņojis, vai piekrīt kandidēt.
ZZS varētu paust atbalstu kādam citam pretendentam, reizē partiju apvienība sākumā vēlas redzēt visus pieteiktos kandidātus, skaidroja ZZS vadītājs.
Atbildot uz jautājumu par iespēju Saeimā atrast "kompromisa" kandidātu, Krauze norādīja, ka kompromiss primāri jāmeklē koalīcijas partijām, kuras pašlaik nav vienotas.
Kā ziņots, Nacionālā apvienība nolēmusi pašreizējo Valsts prezidentu Levitu izvirzīt atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā. Levitam atbalstu sola arī "Jaunā vienotība".
Līdz šim ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu ir pieteicis arī uzņēmējs, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājs Uldis Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam nav drošs.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.