ZM: Koku ciršana ārpus meža jāatstāj pašvaldību kompetencē

ZM ziņojumu sagatavoja pēc tam, kad valdība izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu, kurā norādīts, ka viss normatīvais regulējums par koku ciršanu ārpus meža būtu nosakāms Meža likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos, atsakoties no pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

Patlaban pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību, kā arī koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras kārtību un sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad tiek rīkota publiskā apspriešana.

Kā norāda ZM, 19 no 33 ministrijas aptaujātajām pašvaldībām neuzskata, ka viss regulējums koku ciršanai ārpus meža ir nosakāms Meža likumā un MK noteikumos.

Tā vietā pašvaldības uzskata, ka katra teritorija ainaviski un vēsturiski ir atšķirīgi veidota, plānota, atjaunota, ievērojot vēsturisko, kultūrvēsturisko un ainavisko plānojumu vai veidojot jaunu, savai teritorijai visvairāk piemēroto vidi.

Pašvaldību ieskatā likumā būtu nosakāmi tikai pamatprincipi, bet katrai pašvaldībai jābūt iespējai veidot savu kārtību, to nosakot pašvaldību saistošajos noteikumos.

Vienlaikus ZM ziņo, ka gandrīz visas pašvaldības atbalsta publiskās apspriešanas regulējuma noteikšanu MK noteikumos un piekrīt, ka publiskās apspriešanas regulējumam jābūt caurredzamam, sabiedrībai zināmam un saprotamam neatkarīgi no administratīvās teritorijas.

Vienlaikus pašvaldības uzskata, ka nepieciešams ļaut pašvaldībām noteikt, kuros gadījumos un kurās sabiedrībai nozīmīgās teritorijās nepieciešama publiskā apspriešana un kuros gadījumos - tikai noteiktu ekspertu atzinumi.

ZM norāda, ka iespējams MK noteikumus vajadzētu papildināt ar nosacījumu, ka pašvaldība ir tiesīga pēc savas iniciatīvas ierosināt publisko apspriešanu arī citos gadījumos, kas varētu būt sabiedrībai nozīmīgi.

Tāpat ZM informē, ka trīs pašvaldības neatbalsta visa publiskās apspriešanas regulējuma iekļaušanu MK noteikumos, jo lielajām pilsētām ir vienveidīga, kompakta struktūra. Savukārt citi novadi, kuros ir atšķirīgas mazpilsētas un pagasti ar daudzveidīgu struktūru, uzskata, ka vienā normatīvajā aktā ir neiespējami paredzēt visus gadījumus.

Savukārt uz jautājumu, vai nepieciešams valdībai noteikt gadījumus, kad zemes īpašniekam nosakāms tiesisks pienākums atjaunot koku stādījumus, un tiesisko mehānismu, lai pašvaldība lēmumā par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai varētu iekļaut arī papildu nosacījumu zemes īpašniekam atjaunot koku stādījumus, piekrītoši ir atbildējušas 25 no 33 pašvaldībām, bet norādījušas, ka tas būs ļoti sarežģīti un grūti izdarāms.

Tāpat ZM ziņo, ka 24 pašvaldības ir norādījušas, ka pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības noteikt koeficientu zaudējumu atlīdzības samazināšanai, jo tikai pašvaldība var objektīvi lemt par attiecīgo koku vērtību.

ZM arī atzīmē, ka Latvijas Pašvaldību savienībai jāturpina diskusija par koku stādīšanu ārpus meža, kopšanu, ainavu veidošanu, zaļumstādījumu ierīkošanu un kopšanu, iesaistot pašvaldības un noskaidrojot ministrijas, kuru kompetencē būtu minēto jautājumu regulējuma izstrāde.