Katrs mākslinieks un viņa darbs jāvērtē plašākā kontekstā, nevis vadoties pēc izcelsmes, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina.
Lūkina uzsvēra, ka jautājumu par krievu komponistu skaņdarbiem orķestra repertuārā novienkāršot to līdz tam, ka izcelsme - krievs - nozīmē izslēgt no kultūras aprites, ir ļoti virspusēji.
Viņa atzīmē, ka nesen LNSO programmā bija Alfrēda Šnitkes skaņdarbs "Concerto grosso". Šnitke starptautiski tiek apzīmēts kā "krievu komponists", viņa tēvs ir bijis ebrejs, māte - Volgas vāciete, viņš dzimis Padomju Savienībā, un viņu vajāja valdošais režīms.
"Līdzīgi sarežģīti likteņi ir bijuši arī citiem 20.gadsimta komponistiem - Sergejam Prokofjevam, Igoram Stravinskim, Dmitrijam Šostakovičam. Uzskatām, ka katrs mākslinieks un viņa darbs ir jāvērtē plašā kontekstā, iekļaut vai neiekļaut repertuārā - mēs to vērtējam pēc satura," skaidro LNSO direktore.
Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks" vēstīja, ka kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertmeistare, vijolniece Marta Spārniņa pēc 14 šajā muzikālajā apvienībā nostrādātiem gadiem nolēmusi to atstāt, jo nevēlas kara laikā izpildīt krievu autoru darbus, turpretim diriģents Normunds Šnē uzskata, ka mūzika nav saistāma ar politiku.
Kā rakstīts, Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko Lielbritānijas laikrakstā "The Guardian" aicinājis Rietumvalstīs neatskaņot krievu mūziku, tai skaitā, Pētera Čaikovska mūziku, kamēr Krievija neizbeigs karu. Lietuvas Kultūras ministrija uz šo aicinājumu reaģējusi, aicinot Lietuvas kultūras iestādēm pārskatīt savu repertuāru.