"Esmu pārliecināts, ka pašlaik Daugavpilī jau atrodas krievu militāristi, kas ir pārģērbušies civilajā apģērbā un dzīvo pilsētā." Tā TV3 saka Ukrainas karavīrs Ņikita Tarenovs, kurš dzimis un audzis Latvijā, bet tagad guvis pieredzi, karojot Ukrainas frontē.
"Ukrainā daudzviet bija līdzīgi. Domāju, ka arī pašlaik Harkivā ir tādi "iemītnieki" - militārie speciālisti, kas pilsētā iebrauca pirms gada vai diviem gadiem. Domāju, ka Latvijā ir līdzīga situācija," spriež Tarenovs.
"Pilsēta atrodas tuvu Krievijai, tajā dzīvo ļoti daudz krievvalodīgo, kuri atbalsta Maskavu. Es teiktu, ka Latvijai nepieciešams maksimāli nostiprināt robežu tieši tur - ja kaut kas sāksies, pirmais uzbrukums būs vērsts Daugavpils virzienā," modelē Ukrainas karavīrs, paužot cerību, ka reālajā dzīvē tas nekad nenotiks.
“Ir maksimāli jāstiprina robeža, lai potenciālais iebrucējs tai netiktu pāri jau pirmajās iespējamā uzbrukuma stundās. Ja robeža nebūs maksimāli stipra, Daugavpils var tikt ļoti ātri sagrābta.”
Bijušais aizsardzības ministrs, drošības pētījumu centra “Northern European Policy Centre” dibinātājs Artis Pabriks atzīst, ka varam iedomāties situāciju, kad kaimiņvalsts var mēģināt pārsteidzošā uzbrukumā sagrābt kādu no Latvijas teritorijām, piemēram, Daugavpili vai Alūksni, mēģināt tur nostiprināties, lai tādā veidā izaicinātu visu NATO sistēmu.
"Tomēr kopš Ukrainas kara gan ir grūtāk iedomāties, ka notiek kāds veiksmīgs šāda veida uzbrukums no Krievijas puses," viņš piebilst.
"Kā atbildi uz šādiem iespējamiem scenārijiem varu minēt mūsu pašu veiktās reformas. Ar militārā poligona izveidi netālu Daugavpils esam nostiprinājuši bruņoto spēku klātbūtni reģionā. Latgalē mums ir arī izveidotas profesionālās vienības, kuru agrāk nebija. Mēs esam pārvietojuši arī mūsu bruņoto spēku haubices, kuras tagad pastāvīgi atrodas tieši Daugavpilī."