«Jāmācās no Jēkabpils plūdu pieredzes, lai sagatavotos ārkārtējām situācijām»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS "Latvenergo" ceturtdien Ķegumā rīkoja sanāksmi par aktuālo situāciju plūdu risku pārvaldībā un sistēmas darbības pilnveidē, vērtējot plūdu draudus.

"Sanāksmes laikā saņēmām satraucošas ziņas par Augšdaugavas novadā izsludināto oranžās pakāpes brīdinājumu Daugavas krastos lejpus Daugavpils. Tas parāda to, cik būtiska ir atbildīgo iestāžu gatavība ārkārtējām situācijām un to, ka ir nepieciešams mācīties no iepriekšējās pieredzes un atbilstoši attīstīt valsts civilās aizsardzības plānu. Sanāksmes laikā ir gūtas ļoti būtiskas atziņas, kas palīdzēs citām pašvaldībām, dienestiem un iesaistītajām pusēm," pēc sanāksmes izteicās Sprindžuks.

Sprindžuks pauda, ka nepieciešami labojumi normatīvajos aktos, proti, Jēkabpils pieredze būtu jāintegrē kopējā valsts risku pārvaldības sistēmā. Tāpat vajagot veidot skaidrāku lēmumu pieņemšanas ķēdi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvis skaidroja, ka martā strauji kusa sniegs, ko veicināja siltais un nokrišņiem bagātais laiks, un tā rezultātā strauji kāpa ūdens līmenis upēs - daudzviet jau novērots palu maksimums un ūdenslīmenis pazeminās, tomēr austrumdaļas upju baseinos applūdušas teritorijas ir joprojām.

Ūdenslīmeņa kāpums sniega kušanas un nokrišņu ietekmē turpinās Gaujas posmā pie Valmieras, Salacas baseina upēs un Daugavā, kā arī atsevišķās tās baseina upēs vai to posmos. Centra speciālisti atzīmē, ka Daugavā ledus nav no Suražas līdz Jersikai, bet no Jēkabpils līdz Pļaviņām ir ledus krautņi upes krastos. Daugavā ūdenslīmenis paaugstinās ar intensitāti 20-62 cm diennaktī, straujākais ūdenslīmeņa kāpums ir posmā Polocka-Daugavpils.

Citās upēs tuvāko dienu sals veicinās noteces samazināšanos un ūdens līmeņu straujāku krišanos, tomēr Daugavā palu vilnis turpināsies un maksimums gaidāms tieši šīs nedēļas izskaņā. Palienes un zemākās vietas būs ilgstošāk applūdušas.

Kā uzsver LVĢMC, lai veicinātu prognožu efektivitāti un attiecīgi arī reaģēšanu, nepieciešama arvien ciešāka sadarbība ar pašvaldībām gan ikdienā, gan palu laikā. Nepieciešama arī papildu informācija par mazākām hidroelektrostacijām, kas Latvijā ir 146, lai efektīvāk modelētu ūdensteci. Tāpat LVĢMC ieskatā, atbalstāma būtu Eiropas Komisijas "Destination Earth" iniciatīva izveidot "Zemes digitālo dvīni", lai maksimāli modelēt telpiskā veidā par enerģētiku, veselību, hidroloģiju un citus faktorus.

Sanāksmē par gatavību plūdu riskam ziņoja AS "Latvenergo". Uzņēmums lēš, ka ļoti iespējams, ka klimatisko izmaiņu ietekmē ar palu laiku turpmāk būs jārēķinās pat no decembra līdz aprīlim, tādēļ "Latvenergo" Daugavas HES kaskāde sagatavota darbam paaugstinātas pieteces apstākļos un ir gatava arī prognozētajam lielajam ūdens pieplūdumam.

"Šobrīd Pļaviņu HES ūdens pietece sasniegusi 2800 kubikmetrus sekundē, šāda pietece pēdējo reizi ir bijusi 2013.gadā. Attiecīgi Daugavas HES kaskāde strādā, izmantojot visu pieejamo jaudu, tādējādi nodrošinot Latvijas elektroenerģijas patēriņu un arī pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas cenu "Nord Pool" biržā. Ūdens pietecei pārsniedzot elektroenerģijas ražošanā izmantojamo ūdens daudzumu, tiek atvērti ūdens pārgāznes aizvari. Tas šobrīd ir noticis Ķeguma HES," sacīja "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele.

"Latvenergo" Daugavas HES kaskāde tikusi sagatavota lielam ūdens pieplūdumam, sākot ar personāla gatavību un tehnisko nodrošinājumu, lai maksimāli izmantotu hidroresursus elektroenerģijas ražošanai un nepieciešamības gadījumā lieko ūdeni novadītu pār ūdens pārgāzni, pilnībā veikta iekārtu sagatavošana un pārbaude palu periodam. Daugavas HES ekspluatācijas režīms pakārtots hidrotehnisko būvju drošumam. Šobrīd tiek strādāts ar esošo Daugavas pieteci, racionāli izmantojot to elektroenerģijas ražošanai. Tāpat "Latvenergo" ziņo, ka tiek ievēroti ekspluatācijas instrukcijas un ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktie līmeņa intervāli ūdenskrātuvēs.

Savukārt AS "Sadales tīkls" tīkla pārvaldības direktors Armands Staltmanis ziņoja par uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem. Uzņēmuma pārstāvis uzsvēra, ka "Sadales tīkls" pastāvīgi komunicē ar pašvaldībām atbilstoši aktuālajai situācijai. Šobrīd ir pārplūduši vairāki objekti un tika veikti trīs elektrības drošības atslēgumi - viens Ādažu novadā, un divi - Augšdaugavas novadā.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sanāksmē savukārt sniedzis atskatu par janvāra plūdiem Jēkabpilī, daloties ar pieredzi, izklāstot situācijas attīstību pa soļiem un daloties izaicinājumos.

Sanāksmē bija aicināti piedalīties pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas, Valsts vides dienesta, LVĢMC, AS "Sadales tīkls", Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Neatliekamā medicīnas palīdzības dienesta, kā arī virkne iesaistīto pašvaldību, kurām ir un saglabājas augsts plūdu risks.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu VARAM koordinē pasākumus, kuri saistīti ar plūdu apdraudējumu valstī, un plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kura izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas - LVĢMC, VUGD, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, "Latvenergo", Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un pašvaldību policijas un citi.

LVĢMC informē, ka šonedēļ turpina plašāk applūst vairāku upju palienes un zemākās vietas. Ūdens līmenis vairākās austrumdaļas upēs turpinās paaugstināties, plašāk applūdīs zemākās vietas, tomēr vairākos upju posmos ūdenslīmenis jau ievērojami pazeminājies.

Ūdenslīmeņa kāpums Daugavā ir intensīvs, applūdušas upju palienes un zemākās vietas tās krastos būs ilgstoši.