Augšdaugavas novadā ūdens līmenis tuvākajās dienās kāpšot vēl

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozējot, ka tuvākās piecas dienas ūdens vēl nāks klāt, un līdz pusmetram vēl līmenis var celties. Tad, iespējams, būs jāevakuē cilvēki no zemākajām apdzīvotajām vietām, kuras vēl pašlaik nav applūdušas, un tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārvieto laivas no Rēzeknes uz Daugavpili. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir gatavs pieslēgties. "Šobrīd ir 100% gatavība palīdzēt iedzīvotājiem, kuri dzīvo teritorijās, kas varētu applūst," teica Dzalbe.

Upju ūdens līmeņa straujās paaugstināšanās dēļ Augšdaugavas novada pašvaldības domes sēdē ceturtdien pieņemts lēmums prasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju novada Bebrenes, Dvietes, Kalkūnes, Līksnas, Nīcgales, Pilskalnes, Sventes un Tabores pagastos, bet šodien situācija ir pasliktinājusies, un ir teritorijas applūdušas jau arī devītajā pagastā. Tāpēc šodien tiks sasaukta ārkārtas domes sēde un lēmums papildināts ar vēl vienu - Lauceses pagastu. Šorīt bija sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā tika apzinātas visas applūstošās teritorijas, mājas, pašvaldības un valsts ceļi, kuri šobrīd atrodas zem ūdens.

Novadā aptuveni desmit mājas ir nošķirtas no ārpasaules. Tās ir mājas, kas atrodas palieņu zemākajās vietās, iedzīvotājiem ir piešķirtas laivas, lai tie varētu tikt uz veikalu un atpakaļ, taču neesot apdraudējuma cilvēku dzīvībai.

Sliktākais ir tas, ka applūduši divi vasarnīcu kooperatīvi, kopumā varētu būt ap 100 mājām, lēsa Dzalbe. Tur daļa cilvēku dzīvo pastāvīgi, bet daļa - tikai periodiski. Tie, kas tur dzīvo pastāvīgi, ir atraduši citas vietas, kur palikt, pašvaldībā nav vērsies neviens, kuram būtu vajadzīga pašvaldības dzīvojamā telpa.

Ūdens līmenis applūdušajās vietās ir dažāds - citviet ap 30 centimetriem, citviet ap pusmetru. Ir viena māja, kuru cilvēks uzbūvējis applūstošā vietā uz savu risku, tur ūdens līmenis ir ap 1,6 metriem - ūdens jau ir virs logiem.

Glābēji pieslēgs satelīta monitorēšanas sistēmu, lai varētu skatīties, kur kāds ceļš kurā brīdī sāk applūst, un informēt par to iedzīvotājus. Piemēram, no rīta viņi varēja aizbraukt uz darbu pa vienu ceļu, bet atpakaļ pa to braukt vairs nevarēja.

Pirmdien vajadzēs organizēt skolēnu pārvadāšanu pa citiem maršrutiem, jo pamata ceļš, pa kuru brauca parasti, jau tika slēgts, sacīja Dzalbe.

AS "Sadales tīkls" monitorējot situāciju no savas puses un ziņojot, ka pagaidām nav apdraudējuma elektrodrošībai, tāpēc elektrība pašlaik vēl ir visiem novada iedzīvotājiem. Uzņēmumā solīts iepriekš brīdināt, pirms kādu īpašumu drošības apsvērumu dēļ atslēgt no elektrotīkla.

Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdens līmenis tiek turēts diezgan augsts, sacīja Dzalbe. "Ko mēs redzam, ka Baltkrievija tieši tā arī rīkojas - to ūdeni, ar ko netika galā, palaida pārplūdē, un tāpēc ir tā netipiskā ūdens masa, kas nāk šobrīd klāt. Nav ledāju, nav nekā, kas varētu nosprostot ūdens ceļu - ir tikai bremzēšanās ūdens krātuvē," sacīja Augšdaugavas novada izpilddirektors.

"Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele šonedēļ skaidroja, ka Pļaviņu HES nekādā mērā nevar ietekmēt situāciju Augšdaugavas novadā, jo tās ūdenskrātuve nesniedzas tik tālu.