Valsts kontrole: Palielinās plaisa starp politisko varu un sabiedrību

VK revīzijā vērtēja, vai Latvijā izveidoti visi priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Kā norāda VK, diemžēl šāda pārliecība nav gūta.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, lai gan Latvija ir apņēmusies īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus, tos apstiprinot pirms septiņiem gadiem, tomēr gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai mērķus reāli sasniegtu. "Daudz aktīvāk jānosaka, jāvada un jākoordinē pasākumi, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus integrētu Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmās, popularizētu šos mērķus un iesaistītu ieinteresētās puses, kā arī uzraudzītu to īstenošanas progresu," norāda Korčagins.

"Valsts augstākajām amatpersonām parakstot globālas un visaptverošas vienošanās, sabiedrībai ir cerības, ka valsts attīstība būs labāka un ilgtspējīgāka, un palielināsies valsts attīstības potenciāls un konkurētspēja. Savukārt, izpildinstitūcijām atstājot šo vienošanos īstenošanu pašplūsmā, palielinās gan plaisa starp politisko varu un sabiedrību, gan tiek vājinātas valsts attīstības spējas. Tas tieši ietekmē uzticēšanos valdībai un valsts izpildinstitūcijām, jo nepiepildās cerības uz labāku dzīvi," pauž Korčagins.

ANO 2015.gada rezolūcijā "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" jeb "Dienaskārtība 2030" ir noteikti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi. "Dienaskārtība 2030" nav juridiski saistoša, taču dokuments ir politiski nozīmīgs un to plānots izmantot, pieņemot lēmumus nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī līdz 2030.gadam.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir instruments, ar ko valstis var novērtēt savu attīstību globālā mērogā, lai noteiktu savas vājās puses un ilgtermiņā tās pilnveidotu, sabalansējot dažādās attīstības vajadzības, veicinot augstu dzīves līmeni un tamlīdzīgi. Valstis, kurām ir liels ilgtspējīgas attīstības mērķu progress, piemēram, Somija, Dānija un Vācija, augstu ierindojas arī dažādos dzīves kvalitātes un iedzīvotāju apmierinātības pētījumos. Šajos rādītājos Latviju apsteidz arī Igaunija un Lietuva.

VK revidentu ieskatā, Latvijas virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju.

Atšķirībā no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, kurās darbam ar šiem mērķiem tiek pievērsta liela uzmanība, Latvijā veiktās darbības līdz šim bijušas fragmentāras. To atspoguļo arī Latvijas starptautiskie rādītāji. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir aprēķinājusi, ka Latvija līdz 2030.gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķiem. Proti, ESAO ieskatā, Latvijai ir vairākas problēmjomas, kurās ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītāju sasniegšana ir īpaši tālu, tostarp veselības aprūpes pieejamība un izmaksas, HIV un AIDS, kā arī tuberkulozes izplatība, alkohola patēriņš, viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem starp ESAO valstīm.

ANO "Dienaskārtībā 2030" noteiktie mērķi skar ikvienu iedzīvotāju, nozari un pašvaldību, taču Latvijā nav vadīti, koordinēti un veikti pilnvērtīgi pasākumi, lai sabiedrībā skaidrotu un popularizētu šos mērķus, lai tos integrētu Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmās, kā arī lai uzraudzītu mērķu īstenošanas progresu. Galvenā atbildība par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas progresa uzraudzību un izvērtēšanu ir valstu valdībām. Katrai valstij jāizlemj, kā sev aktuālos ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķus integrēt valsts plānošanas procesos, politikās un stratēģijās, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām, starptautiskām organizācijām, akadēmiskajām aprindām, brīvprātīgo grupām un citām. ieinteresētajām pusēm, norāda VK.

Latvijā ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā ir iesaistīts Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram šo mērķu īstenošanas vadīšana normatīvajos aktos pat nav tieši uzdota, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un ministrijas, taču pašvaldības, nevaldības organizācijas un citas ieinteresētās puses mērķu īstenošanā nav pietiekami iesaistītas.

Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs darbam ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem pievērsta liela uzmanība, īstenojot pasākumus sabiedrības iesaistei, lai popularizētu mērķus un apspriestu veicamos darbus. Latvijā nav šādas regulāras un sistemātiskas pieejas ar mērķi publiskajā un privātajā sektorā un sabiedrībā kopumā veidot vienotu izpratni par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, to nozīmi un praktisko īstenošanu, lai gan tieši sabiedrības izpratne par mērķu nozīmi un mērķi ir priekšnosacījums attieksmes un rīcības maiņai, norāda VK.

Atbilstoši ANO ieteikumiem pirmais solis darbā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir to sasaistes novērtēšana ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos ietvertajiem mērķiem. Latvijā šis novērtējums netika pabeigts, tajā daudzviet trūkst informācijas vai arī tā ir nepilnīga.

Revīzijā secināts, ka visi uz Latviju attiecināmie apakšmērķi Latvijas attīstības plānošanas dokumentos nav iekļauti. Piemēram, apakšmērķis, kas saistīts ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, nav integrēts Latvijas plānošanas sistēmā un VK savās revīzijās ir konstatējusi būtiskas problēmas bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jomā. Rezultātā ne politiku veidotājiem un īstenotājiem, ne sabiedrībai nav pieejama pilnvērtīga informācija par to, kuri ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķi ir sasaistīti ar Latvijas attīstības mērķiem, attiecībā uz kuriem mērķiem darbs vēl ir priekšā; tāpat nav noteikti tieši Latvijai prioritāri sasniedzamie mērķi.

VK norāda, ka Latvijā gan valsts, gan pašvaldību budžeti tiek sagatavoti, sadalot tos programmās un apakšprogramās, definējot sasniedzamos rādītājus, taču to sasaiste ar attīstības plānošanas dokumentiem ir vāja, bet sasaiste ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem - kopumā nav nosakāma.

Korčagins norāda, ka VK revīzijās sistemātiski norāda uz nepietiekamu budžeta un attīstības plānošanas dokumentu sasaisti. Piemēram, 2017.gada revīzijā par budžeta vadības sistēmas efektivitāti, kurā detalizēti analizēts budžeta plānošanas process, tika secināts, ka budžets nekalpo kā līdzeklis valsts politikas realizācijai - valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi.

"Šajā revīzijā secināms, ka bez padziļinātas dokumentu analīzes nav iespējams noteikt, cik lielā apmērā valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiek izlietoti konkrētu mērķu sekmēšanai, un tas neļauj datus apkopot arī valsts līmenī," skaidro Korčagins.

Būtiska loma ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā ir pašvaldībām - Latvijā vismaz 53% no pašvaldību funkcijām ir saistītas ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Starptautiskajā praksē atzīts, ka tieši vietējās pašvaldības ir tas pārvaldes līmenis, kas vislabāk var sasaistīt globālos mērķus ar vietējām kopienām.

ANO ieskatā, līdz pat 65% no 169 ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķiem ir saistīti ar pašvaldību kompetenci un tieši vietējās pašpārvaldes būs izšķirošais posms, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Piemēram, uz pašvaldībām attiecas ilgtspējīgas attīstības mērķu 11.mērķis "Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas" ar desmit apakšmērķiem. Pretēji starptautisko ekspertu un arī VK vērtējumam par pašvaldību būtisko lomu, to nozīme mērķu īstenošanā Latvijā nav atbilstoši novērtēta un valsts līmenī nav veikti pasākumi pašvaldību kapacitātes stiprināšanai ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā.

Savukārt administratīvi teritoriālā reforma pašvaldībām deva iespēju jauno attīstības plānošanas dokumentu izstrādē ņemt vērā arī starptautiskās tendences, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķus, tomēr to pilnībā neizmantoja - tikai četras no astoņām revīzijas izlases pašvaldībām pēc savas iniciatīvas spērušas soļus mērķu integrēšanai plānošanas dokumentos, lai tos īstenotu - Bauskas novada pašvaldība, Liepājas pašvaldība, Rīgas pašvaldība un Valmieras novada pašvaldība.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai būtiska ir regulāra šo mērķu sasniegšanas progresa novērtēšana un darbību korekcija atbilstoši secinājumiem, tomēr Latvijā nenotiek regulāra un sistemātiska ilgtspējīgas attīstības mērķu progresa uzraudzība. VK ieskatā, šobrīd nav priekšnoteikumu, lai turpmāk Latvijā nodrošinātu pilnvērtīgu mērķu sasniegšanas progresa uzraudzību un par to informētu sabiedrību. Ir arī izaicinājumi mērķu progresa vērtēšanai nepieciešamo datu pieejamībā gan valsts, gan pašvaldību līmenī, piemēram, ANO vērtējumā, Latvijā dati ir pieejami tikai 57% ilgtspējīgas attīstības mērķi progresa rādītāju mērīšanai.

Revīzijā PKC, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un astoņām revīzijā iekļautajām pašvaldībām sniegti desmit ieteikumi, lai valsts pārvaldē veidotu vienotu izpratni par "Dienaskārtības 2030" nozīmi un nodrošinātu priekšnoteikumus ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

Ministru kabinetam revīzijā sniegts priekšlikums izvērtēt piemērotāko vadības modeli "Dienaskārtības 2030" īstenošanai, noteikt atbildīgo institūciju un precīzu tās kompetenci, kā arī piešķirt samērīgus resursus, lai koordinētu un uzraudzītu "Dienaskārtības 2030" īstenošanu, iesaistītās puses un rezultātus.