Ir būtiski skaidrot sabiedrībai Zaļā kursa pārmaiņu nepieciešamību, šodien tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV), teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Sprindžuks ar Dombrovski pārrunāja Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu, digitālās transformācijas jomu, EK priekšlikumus zaļo inovāciju veicināšanai Eiropas Savienībā (ES) jeb Zaļā kursa industriālo plānu un citas būtiskas aktualitātes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetences jomās.
"Eiropas Zaļais kurss ir nozīmīga Eiropas Savienības stratēģija, taču to īstenojot jādomā arī par nacionālo interešu aizstāvēšanu. Tāpat nozīmīga ir sabiedriskās domas veicināšana, skaidrojot pārmaiņu nepieciešamību, lai tās īstenojot, Latvijas sabiedrība ilgtermiņā būtu ieguvēja," teica ministrs.
Viņš uzsvēris arī pašvaldību nozīmi pārmaiņu procesā, jo tās ir kā starpnieks starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Ministra ieskatā esot aktīvāk jāattīsta vietējā mēroga iniciatīvas un iesaiste Zaļā kursa mērķus sasniegšanā.
VARAM atbildības jomās Atveseļošanas fonda plāna īstenošanai atvēlēts kopējais finansējums 351,21 miljona eiro apmērā.
Ministrijā turpinās darbs pie šī gada investīciju darba plāna īstenošanas energoefektivitātes paaugstināšanai, valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos.
Notiek darbs arī pie digitālās transformācijas reformām, tai skaitā aktivitātēm, lai sasniegtu un īstenotu Eiropas Parlamenta politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" 2030.gadam mērķus.
Ministrs pārrunāja arī VARAM uzsākto digitālās transformācijas un saistīto investīciju plānošanu, atbilstoši noteiktajam, ka valstīm līdz 2026.gada beigām jāsasniedz būtisks progress, pārveidojot publiskos pakalpojumus, veicinot datu atvērtību un kā arī digitālo prasmju attīstību.
Sprindžuks vērsa uzmanību uz Krievijas īstenotā pilna apmēra kara Ukrainā ietekmi uz investīciju piesaisti īpaši Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionos.
Problēmas risināšanai būtu nepieciešama diskusija par jaunu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas programmu papildus esošajām programmām, lai stiprinātu investīciju un cilvēkresursu piesaisti.
Kā informē ministrija, VARAM 2022.gadā, atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā un grafikā noteiktajam esot izpildījusi visus sasniedzamos rādītājus klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās.