Latvijas vēsturi patlaban stāsta krievi un Krievija, paziņo Levits

Amatpersonas ieskatā, Latvijā ir jāpievērš lielāka uzmanība vēstures pētniecībai, jo vēstures atspoguļojums ir ļoti svarīgs identitātei un šodienas politikai. Naudas izteiksmē vēsturnieki šo gan neredz, atzina Levits.

Viņš akcentēja, ka vēstures pētniecība un vēstures komunikācija ir divas dažādas lietas, kas abas demokrātijas noturības stiprināšanai ir ļoti nepieciešamas. Vēstures akadēmiskā pētniecība ir par maz koordinēta un finansēta, savukārt vēl viens jautājums ir par vēstures komunikāciju, publisko vēsturi - to, ko ierindas cilvēks uztver kā vēsturi, sacīja Levits, piebilstot, ka arī šajā laukā nav mērķtiecīgas politikas.

Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams veidot īpašu institūtu, kas nodarbotos ar vēstures komunikāciju - vēstītu par akadēmiskās vēstures pētniecībā izpētīto.

Ļoti nopietni jāpārdomā akadēmiskās vēstures, tostarp Vēstures institūta, finansējums, pauda Levits, piebilstot, ka vēstures komunikācijai arī jāpievērš uzmanība, lai cilvēki Latvijā un ārpus tās uztvertu Latvijas vēstures stāstu tā, kā to stāstām mēs, nevis krievi.

"Patlaban krievi, Krievija stāsta Latvijas vēsturi no sava viedokļa", un tāpēc nepieciešama īpaša programma, kas ar šo jautājumu nodarbotos arī Latvijā, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, kas liecinot par atšķirīgām izpratnēm par Latvijas vēsturi, norādīja Levits.

Kā ziņots, vēsturniece Ineta Lipša atteikusies no nominācijas "Gada vēsturnieks 2022", lai pievērstu uzmanību samilzušajām problēmām publiskajā komunikācijā par vēstures pētniecību un vēstures zinātnē kopumā, aģentūru LETA informēja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā.

Raksturojot situāciju Latvijas vēstures zinātnē, vēsturniece uzsver, ka vēstures izpēte drīzāk nenotiek, kā notiek, bet ilūziju par to, ka vēstures izpēte notiek, uztur politiķu organizētās publiskās diskusijas, kurās piedalās arī vēsturnieki un runā par jebkuru tēmu, ko politiķi piedāvājuši.