Saeimas Latgales apakškomisija: DU ir Latgales attīstība

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā šodien turpināja apspriest augstākās izglītības piedāvājumu Latgales reģionā, apskatot esošo situāciju un apspriežot nākotnes redzējumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders prezentēja ministrijas apkopotos statistiskos rādītājus par augstāko izglītību reģionos. Salīdzinot studējošo skaita rādītājus, Rīgā ir 9,7% studentu, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tie ir 4%, tāpat 80% no visiem Latvijas studentiem studē Rīgas augstskolās. Latgales reģiona studējošo vidū izteikti populārākās ir DU un Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola (RTA), atšķirībā no pārējās Latvijas teritorijas, kur populārākā ir Latvijas Universitāte (LU).

Prezentējot DU nākotnes vīziju, prorektors Arvīds Barševskis pauda viedokli, ka augstskolai ir ļoti svarīga misija reģionā - stiprināt sabiedrības integrāciju. Augstskola ar dažādiem nosaukumiem Daugavpilī strādā jau vairāk nekā 100 gadus un tai izveidota sava "ekosistēma". Augstskola plāno konsolidāciju iekšienē, samazinot studiju programmu skaitu, plānojot studentu skaita pieaugumu, kā arī iecerēts attīstīt un papildināt studiju programmas drošības nozarē, piemēram, civilajā aizsardzībā, kiberdrošībā un lielo datu aizsardzībā.

Barševskis uzsvēra, ka DU pēc saviem zinātniskā vērtējuma rādītājiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem konsolidējamo augstskolu kritērijiem, un DU plāno savu attīstību ka lietišķo zinātņu universitāte ar mērķi perspektīvā kļūt par zinātnes universitāti.

Savukārt RTA prorektore Angelika Juško-Štekele pauda, ka akadēmija plāno pievienošanos Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Viņasprāt, augstākajai izglītībai Latvijā trūkst plānošanas vismaz astoņu līdz 12 gadu griezumā. Zinot, kādas investīcijas plānotas reģionā un kādi uzņēmumi tur attīstīsies, jāplāno nepieciešamo speciālistu skaits un specializācija.

RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps skaidroja, ka ir skaidra sadarbības struktūra ar RTA. Viņš pauda uzskatu, ka inženierzinātņu studiju piedāvājums ir būtisks Latgales reģiona attīstībai. Tāpat esot jādomā par ārvalstu studentu piesaistīšanu RTA. Ir ļoti būtiski eksakto zinātņu un dabaszinātņu jomu popularizēšana Latgales reģionā, par to liecina RTU pieredze, izveidojot augstskolai piesaistītu vidusskolu. Tehniskajā universitātē arī domājot par dažādu jomu drošības speciālistu sagatavošanu Rēzeknē, sadarbojoties ar robežsardzi.

Deputāts Andrejs Svilāns (AS) sacīja, ka, viņaprāt, IZM nav mācījusies no savām kļūdām, koncentrējoties tikai uz "augstās zinātnes" rādītājiem un ignorējot valsts un tās reģionu intereses. Nav izvērtēts, kādu iespaidu reģionālo augstskolu likvidēšana atstās uz reģionu tālāko attīstību, kas būtu jāskata līdzās zinātnes kritērijiem, sacīja Svilāns.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš sacīja, ka būtu jāņem vērā pieredze, kas notiek ar apvienotajām augstskolām. Policijas akadēmija un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija apvienošanu rezultātā faktiski izzuda, līdz ar to veidojot speciālistu trūkumu šodien. DU apvienošana ar LU pašvaldības ieskatā nav atbalstāma, jo radīs tikai zaudējumus reģiona attīstībai, sacīja Elksniņš.

Deputāte Anita Brakovska (ZZS) bilda, ka ministrijai vajadzētu vairāk domāt par visu Latvijas reģionu attīstību, un izteica cerību, ka "izglītības ministrija nav tikai Rīgas ministrija".

Deputāts Rihards Kozlovskis (JV) izteica viedokli, ka pašlaik vēl pamaz esot plānošanas, vairāk tikai vīzijas, un esot jāliek lielāks uzsvars uz to, ko augstskolas var dot reģiona attīstībai.

Noslēdzot sēdi, apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks (NA) solīja, ka diskusijas par reģionu augstskolām vēl turpināsies.

Jau rakstīts, februāra vidū tika ziņots, ka IZM esot panākta vienošanās par DU integrāciju LU, bet jau 24.februārī DU padome lēmusi attīstīt DU kā patstāvīgu augstākās izglītības un zinātnes institūciju.