Latvija atbalsta 2023.gada noteikšanu par Eiropas Prasmju gadu

Pēc LM paustā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau nodrošina dažādas pārkvalifikācijas iespējas, tajā skaitā jomās, kas ir svarīgas arī zaļajai ekonomikai. Piemēram, šobrīd Latvijā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas, un tam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Kopumā enerģētikas sektors piedzīvo izmaiņas, tāpēc svarīgas arī atbilstošas izglītības un apmācību iespējas.

Tāpat Latvija uzskata, ka Eiropas semestris ir atbilstošs ietvars nodarbinātības un sociālo politiku koordinācijai ES, sniedzot iespēju ES dalībvalstīm kopīgi identificēt galvenos izaicinājumus un efektīvākos pasākumus šo izaicinājumu risināšanai, ņemot vērā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānu. Latvija uzskata, ka ir jāturpina specifisko rekomendāciju izteikšana struktūrpolitiku jomās, īpašu uzsvaru liekot uz nodarbinātības, sociālajiem un izglītības jautājumiem, lai sekmētu mērķu līdz 2030.gadam sasniegšanu.

Zaļā un digitālā pāreja sniedz gan dažādas jaunas darba tirgus iespējas, gan rada arī vairākus izaicinājumus. Darba tirgus automatizācijas un digitalizācijas tendences ir vērojamas jau zināmu laiku, proti, arvien vairāk darba vietās ir nepieciešamas digitālās prasmes. Vienlaikus zemas kvalifikācijas darba vietu skaits pakāpeniski samazinās, uzņēmumiem arvien vairāk modernizējot tehnoloģijas un ieviešot jaunas darba metodes.

LM skatījumā, zaļās un digitālās pārejas pamatā ir jābūt cilvēkkapitāla attīstībai, vienlaikus sniedzot īpašu atbalstu tām grupām, kuras šīs darba tirgus transformācijas var ietekmēt visvairāk. Tas ietver gan aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, gan, kur nepieciešams, arī finansiālu atbalstu. Arī NVA ir sākusi sniegt atbalstu bezdarba riskam pakļautām personām ar īpašu uzsvaru uz digitālo prasmju pilnveidi, skaidro LM.

Tāpat Latvijā dažādās ražošanas nozarēs un lauksaimniecībā, kas ir svarīga nozare reģionos, pēdējā desmitgadē ir būtiski kāpināta produktivitāte, uzlabojot darba vietu kvalitāti, bet vienlaikus samazinoties nodarbināto skaitam atsevišķās šāda veida nozarēs. Tajā pašā laikā Latvijā joprojām būtiska loma ekonomikā ir pakalpojumu nozarei, kas arī arvien vairāk digitalizē procesus. Mazumtirdzniecības joma ir viens no šādiem piemēriem.

LM uzsver, ka Latvijas darba tirgus izaicinājums ir būtiskās reģionālās darba tirgus atšķirības, jo aptuveni 60% no vakancēm tiek reģistrētas Rīgas reģionā, kamēr augstāks bezdarba līmenis ir novērojams attālākos reģionos ar mazāku vakanču pieejamību. Līdz ar to būtisks ir reģionālās mobilitātes atbalsts, kā arī transporta pieejamība. Vienlaikus Latvijā ir pieaugusi attālinātā darba izmantošana, taču tas ir mazāk iespējams zemākas un vidējas kvalifikācijas profesijās pakalpojumu un ražošanas nozarēs. Līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanai būtisks ir attīstīts transporta tīkls, ko svarīgi salāgot arī ar zaļās pārejas aspektiem, norāda LM.

Vienlaikus zaļā pāreja ietver arī pāreju uz ilgtspējīgiem energoresursiem, kas vismaz vidējā termiņā var radīt papildu finansiālo slogu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Tāpēc ir svarīgi ieviest kompensējošus mehānismus, lai sniegtu atbalstu mazāk aizsargātajiem. Kopumā ir svarīgi, lai dažādās pārejas būtu taisnīgas un ņemtu vērā arī sabiedrības mazākaizsargāto grupu situāciju, uzsver LM.

LM informē, ka 13.martā un 14.martā Briselē notiks ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksme.