Valdība ar opozīciju saplūcas par 2023.gada budžetu

Izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā valdība atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Likumā par valsts pensijām. Tāpat valdība atbalstīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, Likumā par sociālo drošību, Likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.

Tie bija aptuveni 20 ministriju iesniegti tehniski priekšlikumi, kas nerada fiskālo ietekmi, kā arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, savukārt Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus valdība neatbalstīja.

Kopumā valdība izskatīja gandrīz 250 priekšlikumus, no tiem 171 priekšlikums bija tieši 2023.gada budžetam. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka tie pārsvarā bija opozīcijas priekšlikumi ar lielu fiskālo ietekmi, kas par 2,13 miljardiem eiro palielinātu budžeta deficītu.

Ašeradens sacīja, ka Eiropas Komisija (EK) 24.februārī sniegusi pozitīvu atzinumu par Latvijas 2023.gada budžeta plānu, norādot, ka budžets atbilst valsts prioritātēm. Vienlaikus EK norādījusi, ka budžeta izdevumi ir sasnieguši maksimālos griestus, tāpēc valdība nav varējusi atbalstīt priekšlikumus budžetam, kas palielina deficītu, teica Ašeradens.

Starp valdības atbalstītajiem priekšlikumiem Ašeradens minēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu piešķirt papildus 135 298 eiro Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) 2023.gadā un 180 000 eiro turpmākajos gados.

Tāpat valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu piešķirt 0,9 miljonu eiro dotāciju pašvaldībām ar ierobežotiem finanšu resursiem, ko saņems septiņas pašvaldības.

Otrdien valdības sēdē, diskutējot par šā gada budžetu, ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atkāpties tos ministrus, kuri nav gatavi strādāt, īstenojot reformas.

Premjers sacīja, ka "vairs nevaram ļaut bez reformām grūst naudas sistēmā," vienlaikus norādot, ka, ja kāds no ministriem nav gatavs šādi strādāt, par to jāpaziņo premjeram tagad vai pēc valdības sēdes.

Vienlaikus finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aicināja sēdes protokolā pievienot priekšlikumu, ka šā gada budžetā ieekonomētie līdzekļi tiks novirzīti izmantošanai deklarācijā minētajiem prioritārajiem pasākumiem.

Tāpat valdības sēdes laikā izvērsās diskusija par veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, un veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) aicināja fiksēt veselības aprūpi kā vienu no prioritātēm.

Arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) sacīja, ka "mēs nepametīsim Līgu vienu," tādējādi aicinot sēdes protokolu papildināt, nosakot, ka veselības aprūpe būs viena no prioritātēm.

Ašeradens preses konferencē sacīja, ka diskusija bijusi par to, vai izpildās valdības deklarācijā noteiktas, ka veselības aprūpes finansējums sasniedz 12% no izdevumiem. Ašeradens sacīja, ka AS ieskatā tas neizpildās.

Tādēļ ministri vienojušies, ka gadījumā, ja tiek atrasti līdzekļi, valdība solidāri vērtēs, kam tie tiks piešķirti, atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.

Kučinskis preses konferencē norādīja, ka saprotama ir budžeta situācija, un budžetā nekādas rezerves nav, tāpēc svarīgi bija iezīmēt, ka sarunas turpinās un veselības aprūpē strādājošie nevar justies apdalīti.

Kučinskis sacīja, ka ar finanšu ministra piedāvāto protokollēmumu zināmā mērā veselības aprūpe ir sadzirdēta.

"Esam vienojušies, ka sarunas par veselības aprūpes sistēmu turpināsies jau pēc budžeta un šis ir signāls ko mēs kā AS valdības locekļi nododam savai frakcijai. Esmu pārliecināts, ka atradīsim kopēju sapratini un budžets tiks pieņemts," uzsvēra ministrs.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka Veselības ministrijas budžeta izdevumi, nerēķinot vienreizējos izdevumus, jau patlaban sasniedz 12,27% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas jau tagad pārsniedz valdības deklarācijā noteikto mērķi sasniegt veselības aprūpes finansējumu 12% apmērā no kopējiem budžeta izdevumiem.

Valdības deklarācijā teikts, ka valdība apņemas turpināt palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.

FM pārstāvji skaidro, ka deklarācijā iekļautais punkts paredz virzību, nevis konkrētus 12% un tā darbība ir nevis vienu gadu, bet četru gadu periods.

Situācijā, kad būtisks papildu finansējums tiek piešķirts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, energoresursu sadārdzinājuma atbalstam, Ukrainas atbalstam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu ārpus fiskālās telpas, tad veselības izdevumu procenta izpildei automātiski ir jāparedz būtisks finansējums veselības bāzes finansējuma ietvaros, skaidro FM pārstāvji.

Piemēram, papildu viens miljards eiro pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei aizsardzības spēju stiprināšanai, nozīmē veselībai papildu 120 miljonus eiro bāzes izdevumu palielināšanai, pretējā gadījumā procents no kopējā budžeta izdevumiem samazinās.

Patlaban 2023.gada valsts budžetā veselībai kopā paredzēti 1 668 556 299 eiro, kas ir 11,37% no budžeta izdevumiem, savukārt, nerēķinot vienreizējos izdevumus, veselības finansējums sasniedz 12,27% no IKP.

Pieskaitot Eiropas Savienības (ES) fondu veselībai paredzēto finansējumu 166,67 miljonu eiro apmērā, veselības finansējums šī gada budžetā sasniedz 1 835 222 966 eiro jeb 13,5% no IKP.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli ir atbalstījusi valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādījis, ka galīgajā lasījumā valsts 2023.gada budžeta projektu Saeimā paredzēts izskatīt 8.martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1.aprīlī.