Krištopanam ir ideja, kā jārisina finanšu sektora «kapitālais remonts»

Krištopans vada parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām. Komisija pētīs arī atsevišķu, pagātnē grūtībās nonākušu banku situāciju.

Politiķis minēto darba kārtību komisijai paredzējis piedāvāt nākamajā sēdē, kas plānota trešdien, 1.martā, plkst.16.00, kad paredzēts spriest par parlamentārās izmeklēšanas "ceļa kartes" izveidošanu. Deputāts arī rosinās atbilstoši likumā norādītajai iespējai lūgt prokuratūrai nozīmēt prokuroru, kurš sekotu līdzi komisijas sēdēs konstatētajiem faktiem.

Krištopans norādīja, ka "PNB bankas" maksātnespējas administratoram plānots prasīt viedokli cita starpā par to, kad esot "sākts izzagt" šo banku.

Komisijas vadītājs arī vērsa uzmanību, ka Latvijā banku komisijas maksājumi klientiem ir lielāki nekā, piemēram, Igaunijā. Līdz ar to komisija varētu visām bankām nosūtīt vēstules, lai aicinātu rakstiski skaidrot gan šo problēmu, gan arī to, kāpēc ir tik slikta situācija ar kredītu pieejamību uzņēmējiem un kāpēc iepriekš Latvijā tika piedzīvota banku kontu masveidīga slēgšana.

Krištopans arī vērsa uzmanību, ka koalīcija ar birokrātiskām metodēm saistībā ar komisijas sastāva ievēlēšanu jau esot "nozagusi" vienu mēnesi no komisijas darbam kopā atvēlētajiem trīs mēnešiem. Tāpēc komisija strādās tik cītīgi, lai Saeima atbalstītu darba pagarināšanu vēl uz trīs mēnešiem, sacīja politiķis, kurš pieļāva, ka parlamentārās izmeklēšanas sēdes notiks divreiz nedēļā.

Kā ziņots, pēc opozīcijas 34 deputātu priekšlikuma izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.