Lai cik dīvaini tas nešķistu, bet Latvijas galvaspilsētā pie varas ir pašpasludinātie vides aizstāvji "Progresīvie", un varas iestādes piešķir 30 000 eiro vienam medniekam, kurš apņēmās nošaut visus Rīgas bebrus.
Vai viņi grasās pārkāpt Medību likumu?
Rīgas domes konkursā uzvarējušais Jānis Medvickis, būdams vienīgais pretendents uz bebru šaušanu, medībās, visticamāk, dosies naktī. Tieši tad bebri aktivizējas, tas ir nakts dzīvnieks.
Tomēr šeit jāatzīmē, ka kopš 2022. gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Medību likumā, kas paredz izmaiņas 24.pantā, kas definē to, kas ir nelikumīgas medības. Saskaņā ar grozījumiem, šobrīd ir aizliegta medīšana, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus – nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu un siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības.
Bebri nepieder pie nakts medībām «atļautajiem» dzīvniekiem. Un tas nozīmē, ka Medvicka kungs vai nu pārkāps likumu un vismaz pakļaus sev ļoti lielu naudas sodu, vai arī apdraudēs Rīgas iedzīvotājus, starp kuriem šaus bez nakts tēmēkli.
«Kārtējā naudas atmazgāšana, - VS.LV situāciju komentēja profesionāla zooloģe un trenere Jeļena Kustova, kurai ir pieredze ar bebriem, - Pagājušās domes laikā tieši otrādi, viņi tika aizsargāti, un viens, kas dzīvoja pretī Operai, bija pat dots vārds Askolds. Un koki bija nožogoti».
«Kā izturas pret cilvēkiem, tā izturas pret dzīvniekiem, - sašutis eksperts, - Vai nākamie rindā ir baloži, kaķi, zvirbuļi, vārnas, kaijas?» – drūmi prognozē Kustovas kundze. Tomēr vai nevar lūgt bebru iziet bez ieroča?
Pretoties dzīvniekiem var arī ar humānām metodēm
Pirmkārt, bebru parādīšanās upēs un ūdenskrātuvēs dod labumu dabai no ekoloģiskā viedokļa. Tie pozitīvi ietekmē tur mītošo dzīvo organismu stāvokli. Bebru radītajās straumēs apmetas neskaitāmi mīkstmieši un kukaiņi, kas kalpo par barību putniem un zivīm.
Aizsprosti arī veicina ūdens attīrīšanu, jo tajos paliek dūņas. Zaķi un nagaiņi ēd mizu no bebru nogāztiem kokiem. Un desmaņi un ondatras bauda šo ūdensputnu grauzēju aizsardzību un bieži apmetas tiem blakus.
Pirmā lieta, kas jādara, kad atrodat zobainus «kaimiņus», ir nodrošināt savas izkāpšanas vietas. Labākais risinājums ir norobežot vietu ar ķēdes žogu, daļu no tā vēlams aprakt zemē. Ja tas nav iespējams, vismaz pasargā kokus, aptinot to stumbrus ar metāla sietu.
Bieži vien bebri ar zobiem iezīmē zaļās vietas, kuras plāno notriekt. Daži vasaras iedzīvotāji iesaka ieeļļot šo vietu ar lietotu motoreļļu, tad zvērs nepieskarsies kokam.
Lai dzīvnieki varētu pamest savas mājas, ir nepieciešams atkailināt ieeju būdā, kas atrodas zem ūdens. Blakus tam var izveidot grāvi ūdens novirzīšanai vai izmantot ūdens sūkni.
Kanādā dambja apakšā tiek ievietota caurule, ūdens iziet caur to, nevis caur bebra konstrukcijas augšdaļu. Daži veido apvedceļus ap būdām un aizsprostiem, atstājot vietu, kas nepieciešama grauzēju dzīvībai. Tātad ūdens nenonāks uz vietu, un dzīvnieki netraucēs.
Krišs Ziverts (teksts, foto)