Aicina veicināt sadarbību starp privātajām un pašvaldības izglītības iestādēm

Viņa aģentūrai LETA skaidroja, ka pirmsskolas izglītības iestāde nav tikai vieta, kur tiek pieskatīti bērni - tā ir vieta, kurā bērni iegūst pirmās zināšanas, draugus, pieredzi par mācību procesu kopumā, kā arī sāk socializēšanās procesu ārpus ģimenes. Pirmsskolas izglītības iestādē bērni arī sāk attīstīt savus talantus un prasmes.

Tieši no šīs pieredzes lielā mērā esot atkarīgs, cik atvērts jaunu prasmju un zināšanu apguvei bērns būs nākotnē. "Nav noslēpums, ka, lai mācību process būtu veiksmīgs, bērnam pirmsskolā jājūtas droši, taču patiesībā arī vecākiem jābūt drošiem, ka viņu atvases saņems kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu. Un arī visām pirmsskolām jābūt drošām par iespēju darboties, strādāt pie kvalitātes paaugstināšanas un plānot attīstību kā pilnvērtīga izglītības sistēmas daļa," sacīja Kājiņa.

Viņa norādīja, ka pašreiz ir situācijas, kurās privātās pirmsskolas nevar justies drošas, tieši tāpat kā ģimenes, kas izvēlējušās apmeklēt nevis pašvaldību, bet privātos bērnudārzus.

Viens no pirmajiem izdevumiem, kas jāpaveic pēc bērna piedzimšanas, ir piereģistrēšanās pirmsskolas izglītības iestādē, lai, sasniedzot pusotra gada vecumu, vecāki bez lieka uztraukuma varētu atgriezties darba gaitās un bērns - sākt savus pirmos soļus jaunu zināšanu apgūšanā.

Pēc Kājiņas teiktā, realitātē tas var nebūt tik vienkārši un orientēšanās normatīvajā regulējumā var būt gana liels izaicinājums. "Paralēli tam, ka pašam jāatgriežas darba ritmā, vienlaikus jāspēj saprast, iztulkot un piemērot tik daudz dažādas tiesību normas, ka nereti šķiet - ikvienam vecākam noderētu juridiskā izglītība. Īpaši gadījumos, ja vecāki izvēlas privāto bērnudārzu," sacīja biedrības vadītāja, vēršot uzmanību, ka katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi un kārtība, kādā tiek piešķirts atbalsts privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm un privātajiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem.

Nesen "vētru sacēla" Mārupes novada pašvaldības saistošo noteikumu projekts par pirmsskolas izglītības nodrošināšanas kārtību. Iepazīstoties ar to, daudzi vecāki kļūdaini bija secinājuši, ka gadījumā, ja atbrīvojas vieta pašvaldības bērnudārzā, bet vecāki dod priekšroku privātajam, līdzfinansējumu nevarēs saņemt. Pašvaldības pārstāvji vēlāk publiski skaidroja, ka radies pārpratums un projektā minētais ticis nepareizi interpretēts.

Kājiņa uzskata, ka ir skaidrs, ka arī pašvaldību rīcībā nav neierobežots budžets, taču saprotami uzrakstīt normas neprasa papildu ieguldījumus, tikai empātiju un iejušanos to cilvēku lomā, uz kuriem tās attiecas.

"Apjukumu un sašutumu vecākiem rada ne vien sistēmas sarežģītība, bet arī rezultāts, proti, izmaksas, kas vecākiem jāsedz. Joprojām pastāv atšķirība starp to, kādas izmaksas ir pašvaldību un privāto pirmsskolu pakalpojumu nodrošināšanai, kas ietekmē arī vecākus," uzsvēra Kājiņa.

Viņa klāstīja, ka mācību maksa privātajos bērnudārzos veidojas no vairākiem faktoriem, kas iekļauj arī telpu nomu, apkures cenas, grāmatvedības izmaksas, juridiskos pakalpojumus un veselības apdrošināšanu. Papildus, iekārtojot vidi katrā grupā, tiek ņemts vērā bērnu vecumposms un atlasītas atbalstošākās rotaļlietas, grāmatas un citi izglītojoši materiāli. Visas šīs lietas netiek iekļautas pašvaldību bērnudārzu budžeta metodikas aprēķinā, ko pašvaldība veic par iepriekšējo gadu, līdz ar to attiecīgi veidojas atšķirība vecāku maksājumā.

Kājiņa norādīja, ka nevienlīdzīgā līdzfinansējuma metodika ir sena problēma, tomēr, pieaugot siltumenerģijas un elektrības cenām, tā iezīmējas vēl skaudrāk. "Energoresursu izmaksas un kopējā dārdzība spiedīs daudzas privātās pirmsskolas domāt par mācību maksas pieaugumu, kas būs papildus slogs uz vecāku pleciem, kuriem jau šobrīd trūkst skaidrības par saviem ikdienas izdevumiem," uzsvēra Kājiņa.

Esot pozitīvi, ka katru gadu pašvaldību līdzfinansējums tiek pārskatīts, taču kopējais izmaksu kāpums esot daudz straujāks, turklāt, ja sākotnējā metodika nav vienlīdzīga visām ģimenēm, arī ikgadēja pārskatīšana nesniegs cerēto rezultātu.

"Lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu pirmsskolas izglītību, atslēgas vārds ir "sadarbība" - starp bērnudārziem un vecākiem, starp bērnudārzu vadību un pašvaldības pārstāvjiem, starp privātajām un pašvaldības pirmsskolām. Tieši sadarbība var sniegt arī ģimenēm nepieciešamo skaidrību un drošību," uzskata Kājiņa.

2022.gada nogalē Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība veica aptauju, lai noskaidrotu brīvo vietu skaitu privātajos bērnudārzos. Saņemtie dati liecina, ka kopumā ir pieejamas vairāk nekā 1000 brīvas vietas, tajā skaitā arī Ziepniekkalnā, kur ir plāns būvēt pašvaldības bērnudārzu. Brīvas vietas esot arī Ādažu pašvaldībā, lai gan arī tur izskanējusi ideja par jauna bērnudārza būvniecību.

Kājiņa uzsvēra, ka saskaņā ar aprēķiniem pašvaldību maciņiem draudzīgāka būtu sadarbība ar privāto sektoru, turklāt tas nozīmētu, ka daudzām ģimenēm izpaliktu satraukums par līdzfinansējumu un bērnudārza maiņu.

Biedrības vadītāja atgādināja, ka būtiskākais paliek bērna labbūtība. "Lai par to rūpētos, vecākiem jābūt iespējai brīvi pieņemt lēmumu par bērnudārzu. Vecākiem ir jābūt drošiem par to, ka viņiem vienmēr būs iespēja izvēlēties un saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Un arī pirmsskolām jābūt drošām un pārliecinātām par nākotni, lai šo pakalpojumu spētu nodrošināt."

Kājiņa uzskata, ka privātās pirmsskolas patlaban atrodas starp vairākiem dzirnakmeņiem - no vienas puses ir likuma normas un saistošie noteikumi, no otras puses - vecāki, kuri nereti ir apjukuši spēkā esošajā regulējumā un pārmaiņās, bet no trešās - vēlme par spīti grūtībām un izaicinājumiem turpināt darbu, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un pozitīvu pieredzi saviem audzēkņiem.

Jau ziņots, ka Rīgas dome plāno jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Dignājas ielā 4B, Bišumuižā.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas Komunikācijas pārvaldes pārstāvis Raimonds Grants aģentūrai LETA norādīja, ka bērnudārzs jābūvē, jo Bišumuižas un Ziepniekkalna apkaimē nav pietiekams skaits pirmsskolas izglītības iestāžu.

Kā skaidro Grants, pirmsskolas izglītības iestāžu tīkls ir jāpaplašina tikai tajās Rīgas pašvaldības apkaimēs, kur esošais piedāvājums nenodrošina pakalpojuma pieejamību, kā arī tajās vietās, kur notiek intensīva dzīvojamo māju būvniecība, kas nākotnē palielinās pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos. Esot veikta izpēte un identificētas vietas, kur tīkls būtu attīstāms.

Jau ziņots, ka Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība vērsusies pie Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saistībā ar ieceri pašai galvaspilsētai būvēt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi.

Biedrību pārstāvošās pirmsskola aicina departamentu un Rīgas domes vadību atkārtoti izvērtēt nepieciešamību būvēt jaunu pirmsskolu, norādot, ka esošajā ekonomiskajā situācijā šāds solis vērtējams kā nepārdomāts un nav rīdzinieku interesēs.

Biedrība uzskata, ka, būvējot jaunu pašvaldības pirmsskolu, viena vieta izmaksā vairāk, nekā sadarbojoties ar esošajām privātajām izglītības iestādēm.