Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija no Tieslietu ministrijas (TM) mēneša laikā sagaida uzlabotu piedāvājumu likuma grozījumiem īpašumu labticīgo ieguvēju interešu aizsardzībai.
TM pārstāvji šodien prezentēja savu pašreizējo piedāvājumu labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzība kriminālprocesā, tomēr deputāti vēlas redzēt atbilstošāk sagatavotāku pieeju.
Kā komisijas sēdē skaidroja apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), svarīgi nodrošināt, lai gaidāmais labticīgā ieguvēja aizsardzības regulējums netiktu izmantots negodprātīgi.
Piemēram, var būt situācija, ja persona īpašumu par mazu summu ir iegādājusies no tuva radinieka, bet kriminālprocesā nav pierādīts, ka šī persona būtu iesaistīta krāpšanā, un tātad ir uzskatāma par labticīgu ieguvēju, skaidroja Judins. Apakškomisijas vadītājs atzīmēja, ka šādiem un līdzīgiem gadījumiem likumā nepieciešams noteikt kritērijus, kuriem labticīgajam ieguvējam ir jāatbilst, lai gaidāmo sistēmu nevarētu izmantot negodprātīgi.
Gan Judins, gan deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) vērsa uzmanību, ka TM bijuši jau daži gadi, lai izstrādātu atbilstošu piedāvājumu šī jautājuma sakārtošanai.
TM šodien prezentētais piedāvājums paredz paļauties uz tiem ierakstiem publiskajos reģistros, kuriem likumā noteikta publiskā ticamība. Tiesības uz zaudējuma kompensāciju labticīgam ieguvējam rastos pēc spēkā stājušās tiesas nolēmuma vai prokurora lēmuma, ar kuru manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un tā atdota cietušajam.
Virsprokurors Juris Juriss rosināja iepazīties ar citu valstu pieredzi, kā izveidot atbilstošu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzības sistēmu.TM pārstāvji pauda gatavību strādāt ar politiķu un virsprokurorora priekšlikumiem.
Apakškomisija jaunu sēdi šajā jautājumā plāno rīkot pēc diviem mēnešiem.
Kā ziņots, valdības deklarācijā norādīta apņemšanās sekmēt nekustamā īpašuma labticīgo ieguvēju interešu aizsardzību.
Šī tēma aktualizējās pirms nepilniem diviem gadiem, kad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas izmeklētājas lūgumu atzīt par noziedzīgi iegūtu dzīvoklu, kas kā labticīgam ieguvējam piederēja māksliniekam Aivaram Vilipsonam, bet kriminālprocesā bija arestēts, un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.
Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, tāpēc Saeima uzreiz pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.
Pēc tam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu, un lēma nekustamo īpašumu Rīgā atstāt māksliniekam Vilipsonam.