Ņemot vērā, ka plūdu situācijas rodas vienās un tajās pašās teritorijās, pašvaldībām ir jāatrod labākie pretplūdu risinājumi, piemēram, celt dambjus, tīrīt upju gultnes vai veikt citus pasākumus, teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Pretplūdu pasākumiem esot iezīmēti Eiropas Savienības līdzekļi, kas ļaus pašvaldībām novērst gan krastu eroziju, gan īstenot dambju būvi, skaidroja ministrs, norādot, ka katrai applūstošai teritorijai un pašvaldībai veidojas atšķirīgas situācijas un nepieciešami atšķirīgi risinājumi.
Piemēram, situācija Gaujā atšķirsies no situācijas Daugavā, bet Liepājai, kur jūra grauž krastu un rada draudus attīrīšanas iekārtām, ir cita situācija.
Ministrs norādīja, ka no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir iespējams kompensēt zaudējumus, kas radušies pašvaldības un valsts īpašumiem plūdu rezultātā. Tās ir, piemēram, skolas, ceļi, aizsargdambis, ja tas būs cietis plūdos.
Iespējams, varētu tikt lemts arī par papildu finansējumu zemessardzei un policijai, ja tām būs radušās virsizmaksas, ko nevarēs segt no pašu budžeta.
Sprindžuks norādīja, ka nevar izlemt pašvaldību vietā, vai, piemēram, Jēkabpilī nepieciešams būvēt lielāku dambi, vai ir nepieciešams tīrīt upes gultni, radot iespēju ūdenim brīvāk plūst un neveidoties ledus vai vižņu sastrēgumam. Tas ir jāizlemj pašvaldībai sadarbībā ar zinātniekiem.
Līdzīga situācija ir Pļaviņās, kur sastrēgumi regulāri veidojas pie Bebrulejas.
Sprindžuks atzina, ka pašlaik netiek vērtēta iespēja izsludināt ārkārtējo situāciju Daugavas plūdu dēļ. Viņš norādīja, ka viens no ārkārtējās situācijas uzdevumiem ir noteikt atbildīgo, kas pieņem lēmumus, lai neveidotos situācija, ka vairāki lēmuma pieņēmēji nespēj vienoties par darāmajiem darbiem.
Jēkabpils situācijā pilsētas galva Raivis Ragainis (LZP) apliecināja, ka tiek galā sarežģītajā situācijā, ka viņš spēj organizēt dambja stiprināšanu, cilvēku evakuāciju un citus pasākumus. Līdz ar to ārkārtējā situācija netika izsludināta.
Sprindžuks atzina, ka likums ir mazliet ačgārns un tas, iespējams, būtu jāmaina, jo paredz, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, vadību tajā pārņem valsts. Šajā situācijā tas drīzāk būtu kaitējis, nekā palīdzējis. Ja pašvaldība būtu vājāka un nebūtu gatava tik izlēmīgi rīkoties, tad būtu jāizsludina ārkārtējā situācija.
Ārkārtējā situācija noteikti tiktu izsludināta, ja Jēkabpilī dambis tiktu pārrauts, applūstu plašas teritorijas un pilsētā ieplūstu vižņi, sāktos haoss, cilvēki kristu panikā un būtu nepieciešama plaša mēroga glābšanas operācija.
Līdzīgi būtu bijis, ja plūdi skartu vairākas pašvaldības. Tad būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, lai būtu viens krīzes vadības centrs, kas koordinētu rīcību.
Sprindžuks pauda cerību, ka Jēkabpilī šajā ziemā un pavasarī situācija vairs nebūs tik kritiska, taču, ja plūdi skars gan Aizkraukles novada Pļaviņas, gan Jēkabpili, gan vēl kādu pašvaldību, tad varētu tikt izskatīts jautājums pa ārkārtējās situācijas izsludināšanu.