LVSADA valde apspriedīs iespējamo vienošanos ar VM par darba samaksas paaugstināšanu

Kā informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, arodbiedrība pērnā gada nogalē nosūtījusi veselības ministrei Līgai Meņģelsonei vēstuli, kurā aicināja tikties, lai apspriestu veselības nozares problēmas un veidus, kā tās risināt. Vēstulē LVSADA uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums nozarē ir tik nopietns, ka apdraudot medicīniskās palīdzības savlaicīgumu un kvalitāti.

Pirmā tikšanās starp LVSADA vadību un veselības ministri notika 10.janvārī, piedaloties arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam. Tikšanās laikā LVSADA iepazīstināja ministri ar priekšlikumiem valdības rīcības plāna papildināšanai, "pamatojot viedokli ar Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, statistikas datiem un starptautiskām publikācijām, kā arī Latvijas politikas plānošanas dokumentiem".

Viens no LVSADA priekšlikumiem paredz trīs gadus pēc kārtas nodrošināt "būtisku atalgojuma pieaugumu" nozares darbiniekiem, lai 2025.gadā izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski esot solījusi mediķiem pirms 20 gadiem. LVSADA pārmet, ka jaunais algu modelis "mediķiem jau sākotnēji solīja krietni mazāk", un pēc iepriekšējās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības lēmuma no tā esot pazudis konkrēts darba samaksas pieauguma grafiks. Līdz ar to sarunu laikā tika kopīgi secināts, ka ieviest jauno darba samaksas modeli tā pašreizējā veidolā nebūtu vēlams, apgalvo LVSADA.

Viedokļu apmaiņa starp LVSADA un VM dažādos formātos turpinājusies gan 11.janvārī, gan NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē 12.janvārī. Pārrunājot valsts budžeta projektu 2023.gadam, VANA esot atzīts, ka atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2023.gadā veselības aprūpes vajadzībām papildus esot jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro.

Sākotnējais VM piedāvājums darba samaksas pieauguma bija papildus 27 miljoni eiro, ko LVSADA noraidīja kā reālajai situācijai nederīgu. Turpinot diskusiju, izdevās apspriežamo papildus finansējumu paaugstināt līdz 69 miljoniem eiro.

Kā iepriekš vēstīja TV3, Meņģelsone un LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris vienojušies šogad vēl neieviest jauno mediķu atalgojuma modeli, ko pērnruden jau apstiprināja iepriekšējā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība.

"Nav vairs tāda, cik varēja noprast no veselības ministres puses, nepārvarama nodoma par katru cenu izveidot jauno darba samaksas modeli, kas diemžēl ir diezgan neveiksmīgi izveidots. Taču tajā paša laikā darba samaksa ir jāceļ un darba samaksas sistēma ir jāpilnveido," pēc sarunas bija izteicies Keris. Viņš uzskata, ka jaunais modelis nav izrādījies lietderīgs, un algu pieaugumu, pretēji solītajam, neizjūtot visi nozarē strādājošie.

Tikmēr Meņģelsone skaidroja, ka šobrīd nav nekādas runas par jaunā mediķu atalgojuma modeļa neieviešanu vai apturēšanu. Patlaban Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) tas pilotprojekta veidā tiek ieviests, un paredzēts, ka pirms īstā modeļa ieviešanas tiks izvērtēti šo projektu plusi un mīnusi.

"Sākumā izvērtēsim, un tad tālāk ieviesīsim. Tas ir tikai loģiski, jo tāpēc jau pilotprojektus veido, lai pēc tam nebūtu nepareizu lēmumu. Mēs izvērtēšanā iesaistīsim akadēmiskos spēkus - Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) -, jo svarīgi, lai mēs zinātniski un datos balstīti to varētu darīt," sacīja Meņģelsone.

Viņa atzina, ka patlaban nevar nosaukt konkrētus datumus, kad un cik ilgi varētu notikt pilotprojektu izvērtēšana, jo katrai universitātes slimnīcai ir savs, līdz ar to izvērtēšana notiks saskaņā ar tām.