Grafs: Būtiski jāpilnveido valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlase

Sabiedrība
VS.LV 20:01, 12.01.2023 0

Publiskotais neatkarīgais izvērtējums par VAS "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesiem apstiprina bažas par apšaubāmo praksi, kādā notikusi uzņēmuma amatpersonu atlase, un, ņemot vērā identificētās kļūdas, jāvērtē amatpersonu atbildība, kas organizēja atlases procesus, jāpanāk, ka valdes un padomes locekļi ir ievēlēti godīgā un caurskatāmā veidā, kā arī valdībai tuvākajā laikā būtiski jāpilnveido valdes un padomes atlases kārtība, lai novērstu šādus atlases riskus nākotnē, pavēstīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs.

 

Neatkarīgajā izvērtējumā, ko Pārresoru koordinācijas centra uzdevumā veica "KPMG Baltics", secināts, ka nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo normu pārkāpumi, bet vērojamas atkāpes no atlases procesa vadlīnijām, kā arī atlases procesa organizatoru rīcība ietekmēja amatu konkursu rezultātus. Tika sašaurinātas prasības kandidātiem, "atkarīgie" nominācijas komisijas locekļi, kas attiecībā pret kapitāldaļu turētāju bija pakļautības attiecībās, ir likuši līdz pat 57% labāku vērtējumu noteiktiem kandidātiem nekā pārējie nominācijas komisijas locekļi, kamēr citiem kandidātiem šie paši komisijas locekļi piešķīra par līdz pat 14% zemāku novērtējumu nekā neatkarīgie nominācijas komisijas locekļi.

Tāpat sašaurināta pieeja, vērtējot kandidātu reputācijas riskus. Ja uzņēmumu pārvaldes institūcijās neievēlē labākos profesionāļus godīgā procesā, tas grauj uzticību valsts institūcijām, kā arī nav ne pašu valsts uzņēmumu, ne nodokļu maksātāju interesēs, kā arī neatbilst OECD korporatīvās pārvaldības principiem un rekomendācijām.

Grafs norāda, ka valdībai jāpārskata prasību definēšana kandidātiem, nosakot, ka tās apstiprina tikai pēc konsultācijām ar nominācijas komisiju, turklāt lēmumam par prasībām jābūt vienprātīgam. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad prasības ir pielāgotas "vajadzīgajiem" kandidātiem un nominācijas komisijas šīs prasības nevar izmainīt.

Tāpat jānodrošina, ka arī uzņēmumu vidēja līmeņa vadītājiem būtu iespēja kandidēt uz valdes locekļa amatu, jo bieži noteiktās prasības šādu situāciju nepieļauj. Papildus šī brīža regulējumam, kas paredz profesionālo zināšanu un pieredzes dažādību, regulējums jāpaplašina arī ar prasmju un kompetenču kombināciju efektīvai lēmumu pieņemšanai, izglītības dažādību, kā arī abu dzimumu pārstāvību valdēs un padomēs.

Ja nominācijas komisijai jāvirza ievēlēšanai amatā vairāki kandidāti, šim lēmumam jābūt vienprātīgam, kā arī jāparedz kolektīvais veto no "ārējiem" nominācijas komisijas locekļiem par konkrētu amatpersonu ievēlēšanu. Tas ļautu izvairīties no riskiem, kad amatos nokļūst personas ar reputācijas riskiem vai bažām par atbilstību izvirzītajām prasībām, kā arī tas ļautu ierēdņiem izvairīties no nepamatota politiskā spiediena.

Ja nominācijas komisijas locekļi, kas nav saistīti ar ministriju vai padomi, norāda uz kandidāta reputācijas riskiem, nav pieļaujama situācija, ka atlases procesa organizētāji ar balsu vairākumu šo jautājumu noņem no dienaskārtības un kandidātu "stumj" uz priekšu atlases posmos. Ja lēmums par reputācijas riskiem nav vienprātīgs, bet kandidātu virza apstiprināšanai amatā, būtu publiski jāpamato kā tieši konkrētais kandidāts ar reputācijas riskiem atbilst uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa interesēm.

Tāpat jānosaka regulējums par lēmumu pieņemšanu pēc nominācijas komisijas darba pabeigšanas, ja tiek virzīti vairāki kandidāti uz vienu amatu. Šobrīd regulējuma nav vispār, kas ļauj īstenot ļoti dažādu pieeju. Skaidrs regulējums ļautu pilnībā izsekot visiem atlases procesa posmiem līdz valdes vai padomes locekļa ievēlēšanai, kā arī būtu iespējams izvairīties no reputācijas un publicitātes riskiem, kas saistīti ar atlases procesa godīguma apšaubīšanu. Jānosaka arī pienākums skaidri definēt personāla atlases konsultanta pieredzes un kompetences prasības, jo lētākā cena šajā gadījumā nevar būt vienīgais arguments, piesaistot konsultantu, norāda Grafs.

LETA jau ziņoja, ka PKC uzdevumā auditorkompānijas "KPMG Baltics" veiktajā LVM izvērtējumā par valdes un padomes locekļu nomināciju procesu norises atbilstību normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo normu pārkāpumi, taču ir konstatētas atkāpes no PKC nominācijas vadlīniju ieteikumiem un rīcība, kas ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

Tāpat iepriekš jau vēstīts, ka pētījums tika īstenots, pildot Kariņa uzdevumu, organizējot neatkarīgu novērtējumu atsevišķiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesiem un to atbilstību normatīvajam regulējumam. "KPMG Baltics" pētījumā veikts divu nominācijas procesu izvērtējums - LVM valdes un padomes locekļu nominācijas procesu izpēte un izvērtēšana, to norises atbilstība normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Šāds uzdevums sekoja pēc tam, kad par LVM valdes locekļiem pagājušā gada vasarā izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

PKC arī tika uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Sabiedrība Nākamās nedēļas sākumā, kļūstot siltākam, sniegs nokusīs

Pēc ziemīgas nedēļas nogales jau pirmdien Latvijā atgriezīsies siltāks laiks. Kurzemē sniegs nokusīs strauji, citviet tas notiks pakāpeniskāk, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.