Komunikācijas metode "mēs zinām vislabāk un tāpēc mēs jums tagad pateiksim, kā darīt" vairs nav efektīva, pirms sabiedrībai ko diktēt, ir jāmēģina tā saprast, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) politikas zinātnes katedras vadītājs, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis.
Sociālantropologs norāda, ka valsts pārvaldē un arī privātajā sektorā parādās satraukums par to, kā labāk komunicēt ar sabiedrību. Pēdējos gados īpaši palielinājusies polarizēšanās - vienlaikus pastāv pretēju viedokļu un stipru pārliecību sadursmes, kas līdztekus dažādai komunikācijas kanālu pastāvēšanai sekmē sabiedrības fragmentāciju.
"Lai efektīvi sāktu komunikāciju ar sabiedrību, vispirms ir būtiski noskaidrot sabiedrības attieksmi un vajadzības noteiktajā jautājumā, ņemt vērā tās uzvedības tendences, pārliecības un paradumus," uzskata Daugulis.
Komunikācijas profesionāļiem ir jāmeklē dažādās vērtību sistēmas un bažas, kas valda sabiedrības fragmentētajās grupās. Tās ir jāuzrunā tādā valodā un ar tādiem vārdiem, kādus viņi dzird un saprot, jo tikai tā komunikācija būs efektīva. "Patiesībā, tieši caur tehnoloģijām mēs ieraugām, cik sabiedrība ir dažāda," piebilst sociālantropologs.
Šodienas polarizēto sabiedrību ir sekmējusi komunikācijas kanālu pārbagātība. Blakus ierastajiem medijiem, ziņas izplatās "Telegram", "WhatsApp", "Messenger", "Signal", "Snapchat", "Twitter" un citviet. Katrs cilvēks ar aktīvu sociālo pozīciju caur sociālajiem tīkliem ir gan viedokļa paudējs, gan ziņu redaktors. Viņa lokā bieži dominē konkrētas grupas vērtības vai paradums atlasīt informāciju, kas apstiprina viņa paša domas.
Spēja izrauties no "informācijas burbuļiem" un pretoties sociālo tīklu algoritmiem no cilvēkiem prasa piepūli, kritisko domāšanu, pārdomātu informācijas avotu atlasi vai gudru komunikācijas ekspertu darbu.
Latvijas Komunikācijas asociācijas (LaKA) prezidentes un ikgadējā komunikācijas konkursa "Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2023" organizatores Antras Bork-Ržečickas ieskatā šobrīd kļūst svarīgāka jēgpilna komunikācija un frekvence - cik bieži un kādā intensitātē uzrunājam sabiedrību.
"Šajā ziņā "Tviterkonvoja" veidotājs un Eiropas cilvēks Latvijā Reinis Pozņaks ir spilgts piemērs tam, kā viens "tvīts" var aizsākt daudzu miljonu ziedojumu kampaņu, bet bez regulāras sabiedrības informēšanas par iniciatīvas gaitu, atskaitēm par spēkratu piegādi vai par piedzīvoto ceļā uz Ukrainu tas nebūtu iespējams. Un viņam izdodas noturēt sabiedrības uzmanību, aktīvu līdzdalību un iesaisti vairāk nekā 300 dienas! Reinis Pozņaks ar savu sirds siltumu, dzīves vērtībām un atbilstošiem komunikācijas līdzekļiem parāda komunikācijas jēgpilnumu, nozīmi un spēku mūsdienu sabiedrībā," uzsver LaKA prezidente.
"Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2023" organizatori ir novērtējuši dažādu organizāciju un atsevišķu cilvēku iesaisti palīdzības sniegšanai Ukrainai. Tāpēc izveidota īpaša kategorija kampaņām, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu Ukrainai. Darbu iesniegšana šajā kategorijā ir bezmaksas, lai tie, kas palīdzēja Ukrainai, saņemtu pelnītu atzinību un būtu kā paraugs nozarei.
Kopumā šogad konkursā "Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2023" ir 20 kategorijas. Pērnā gada darbus aicināti iesniegt gan uzņēmumi, gan aģentūras, gan valsts iestādes un nevalstiskā sektora institūcijas, kā arī individuālie komunikācijas speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm.
LaKA un konkursa organizatori aicina iesniegt darbus vērtēšanā un parādīt ar kādiem gadījumiem komunikācijas profesionāļi ir saskārušies savā ikdienā un kādu pieeju ir izvēlējušies kumunikācijā ar sabiedrību.