Līdaka pieļauj nosacījumu maiņu valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem

VISC kapacitātes palielināšanai būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, lai šos 20 000 cilvēku varētu eksaminēt un pēc tam viņiem noformēt dokumentus, taču tā esot mazākā problēma.

"Es pieļauju, ka tas jau balansē uz likumības robežas, ja tiek ieviesta likuma norma, kuras izpildi pati valsts nespēj nodrošināt," pieļauj deputāts.

Līdaka pārliecināts, ka problēmas būs ne tikai ar VISC, bet arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kurai būs visi dokumenti jānoformē līdz 1.septembrim. Kā norāda deputāts, jau tagad PMLP ilgstoši saskarās ar problēmām saistībā ar pasu maiņu un eID karšu izsniegšanu.

Kā risinājumu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs redz izmaiņas likumā. Ņemot vērā, ka patstāvīgās uzturēšanās atļaujas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, varētu ieviest prasību, ka tās atjaunošanai jāuzrāda apliecinājumu valsts valodas apguvei. "Mēs pakāpeniski nonākam pie tā paša mērķa. Jā, mazliet lēnāk, tas būtu šis piecu gadu termiņš."

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nākamnedēļ plāno tikties ar PMLP pārstāvjiem un lemt par izmaiņām likumā.

Jau ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir patstāvīgā uzturēšanās atļauja, līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz PMLP latviešu valodas prasmes apliecība vismaz A2 līmenī. VISC paredz, ka valodas eksāmeni sāksies februārī. Tiem cilvēkiem, kuri līdz 1.septembrim pierādījumu par valsts valodas prasmēm nevarēs uzrādīt, tiks anulēta patstāvīgā uzturēšanās atļauja un izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu, kas jāatjauno ik pēc gada.