Opozīcijas deputāts: Nevienlīdzības mazināšanas politika Latvijā ir stagnējoša

Viņa skatījumā, šī politika ir stagnējoša un īsti nestrādā, jo valstī ir noteikti formāli sasniedzamie mērķi, bet īstenotās darbības nav gana efektīvas un netiek izvērtētas.

Pēc Šuvajeva vārdiem, Latvijā vienmēr ir valdījis uzskats, ka nevienlīdzības mazināšana ir tīri atkarīga no budžeta iespējām, un tik ilgi, kamēr šāda domāšana dominēšot, šī politika stagnēšot. Politiķa skatījumā, nepieciešams īstenot tādu politiku, ka nevis budžets nosaka sociālo politiku, bet gan piemērojas tai.

Kā ziņots, Latvijā nabadzības riskam 2021.gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Vienlaikus pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2020.gadā tie bija 472 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021.gadā sasniedza 1077 eiro mēnesī, kamēr 2020.gadā nabadzības riska slieksnis bija 991 eiro mēnesī.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, visstraujāk nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2021.gadā veidojot 29,4%, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir kritums par astoņiem procentpunktiem.

Tāpat nabadzības risks samazinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, proti, iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2021.gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5%, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir samazinājums par 4,1 procentpunktu. Turklāt vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni - par 5,2 procentpunktiem jeb no 73,6% 2020.gadā līdz 68,4% 2021.gadā.