AS "Pasažieru vilciens" šogad liels izaicinājums ir pagājušā gadsimtā būvēto vilcienu rezerves daļu pieejamība un cenas, ko ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās sankcijas, norādīja "Pasažieru vilciena" pārstāve Sigita Zviedre.
Vilcieni, kurus izmanto "Pasažieru vilciens", ir būvēti pagājušajā gadsimtā, un rezerves daļu pieejamība ārpus Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ir ierobežota vai arī cenas tām ir būtiski augstākas, kas rada izmaksu pieaugumu.
"Alternatīvu meklēšana aizņem laiku, un, pat tās atrodot, uz rezerves daļu piegādi ir jāgaida," norādīja Zviedre, skaidrojot, ka tas ietekmē plānveida remontu savlaicīgu veikšanu.
Attiecīgi "Pasažieru vilciens" ir spiests optimizēt vilcienu sastāvus, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamības nepārtrauktību un spētu izpildīt visus reisus. Dažreiz tas nozīmē pāreju no sešu vagonu sastāvu uz četru vagonu sastāvu.
Tāpat Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē arī jauno elektrovilcienu projekta termiņus, piegādes, testēšanu, sertifikāciju un attiecīgi arī nodošanu ekspluatācijā, jo visi procesi ir cieši saistīti un savstarpēji pakārtoti.
"Sekas ir ne tikai praktiskas, bet arī emocionālas, jo jaunos elektrovilcienus gaida ne tikai pasažieri, bet arī "Pasažieru vilciena" darbinieki - gan tie, kuri ir tieši iesaistīti šī projekta norisē, gan tie, kuru darbu, tā apstākļus uzlabojumi ritošajā sastāvā būtiski ietekmēs," norādīja Zviedre.
Viņa uzsver, ka 23.februārī, dienu pirms kara sākumā Ukrainā, kad elektrovilcienu prezentēja Čehijā, daudziem radās sajūta, ka jaunie vilcieni ir "jau ar roku sasniedzamā attālumā", bet tam sekoja vilšanās, jo karš ir radījis virkni šķēršļu, kuri vēl ir jāpārvar.
Zviedre kā piemēru minēja būtiski ietekmēto veidu, kā vilcieni tiek nogādāti Latvijā un iestatīti testos, kā arī to, ka daļa no ražošanas procesa, vilcienu gala komplektēšana, ir pārcelta uz Rīgu, kur "Škodai" nav pieejama infrastruktūra, kas nepieciešama pilnvērtīgam ražošanas procesam. Problēmas ir arī ar nepieciešamo "Škodas" rūpnīcas speciālistu nepārtrauktu pieejamību Rīgā.
Savukārt kā pozitīvu aspektu Zviedre minēja to, ka no 2021.gada decembra pamazām sāka mazināties Covid-19 pandēmijas ietekme uz pasažieru pārvadājumu apjomiem. Beidzoties ārkārtējai situācijai un sabiedriskā transporta piepildījuma ierobežojumiem, kā arī pasažieriem arvien vairāk atgriežoties darbā klātienē, pārvadāto pasažieru apjoms ar katru mēnesi arvien vairāk tuvojas 2019.gada jeb pēdējā pirmspandēmijas gada rādītājiem.
Ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem, sākot no 2022.gada augusta, pat nedaudz pārsniedz 2019.gada ieņēmumus attiecīgajā mēnesī. Šogad deviņos mēnešos tika pārvadāti 11,7 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā visā 2021.gadā kopā. Pieaug gan vilcienu piepildījums, gan arī maksas pasažieru tirgus daļa.