Lauku tūrisma asociācija: Viesmīlības nozarei Latvijā jākonkurē arī ar publisko sektoru

"Tas, ka pašvaldība var taisīt vienu, otru un trešo viesnīcu, tā es neesmu dzirdējusi, ka vēl kaut kur būtu," uzsvēra Ziemele, piebilstot, ka šādi konkurences apstākļi sekmē uzņēmēju aiziešanu no tirgus. Turklāt, kamēr šī problēma netiks atrisināta, viņa prognozē, ka uzņēmēji neatgriezīsies.

Asociācijas prezidente sacīja, ka uzņēmējiem jāsaskaras ar negodīgiem konkurences apstākļiem galvenokārt Latgalē. Turklāt uzņēmēju trūkuma dēļ vēsturisko novadu apceļot kļuvis arvien grūtāk.

"Uzņēmējs neieguldīs sektorā, kur tev blakus pašvaldība var uzcelt SPA viesnīcu, sakot, ka, redz, mums nav," skaidroja Ziemele. Viņa arī pauda cerību, ka jaunā valdība vairāk uzmanības vērsīs šīs problēmas risināšanai.

Viņasprāt, negodīgi konkurences apstākļi Latvijā ir viens no iemesliem, kādēļ valsts atpaliek uz kopējā Baltijas fona arī citās nozarēs.

Taujāta par lauku tūrisma uzņēmēju savstarpējo kooperēšanos, Ziemele sacīja, ka sadarbība notiekot, taču to vajadzētu īstenot vairāk. Lielākoties sadarbības projektu iniciatīvas nāk no attiecīgā tūrisma informācijas centra, "Lauku ceļotāja", vai nu reģionālas asociācijas, vai pagasta atbildīgā cilvēka par tūrismu.

Tikmēr sadarbības jautājumos ar naktsmītņu rezervēšanas platformām, Ziemele situāciju raksturoja kā dažādu, īpaši tagad, kad nesezonā ir saimnieki, kas savus kontus platformās ir aizvēruši un pieņem tikai tiešās rezervācijas.

"Protams, laikos, kad ir grūti izdzīvot kā tagad, jebkurš procents, kas aiziet uz Nīderlandi, ir sāpīgi," sacīja asociācijas prezidente, atzīmējot, ka ikvienam ceļotājam, kuram nav grūti uzrakstīt e-pastu vai atvērt viesu mājas mājaslapu, ir vērts to darīt pa tiešo, lai uzņēmējiem nav jāmaksā nodeva par platformā vai aģentūrā veikto rezervāciju.