Konferencē spriedīs par pacientu tiesību nodrošināšanas juridiskajiem aspektiem ārstniecības praksē

Konference "Asklēpijs pret Temīdu? Pacientu tiesību nodrošināšanas juridiskie aspekti ārstniecības praksē" notiks šodien plkst.15 izstādes "Medbaltica '22" laikā. Konferencē savu dalību ir apstiprinājuši šo jomu labi pārzinoši lektori - Latvijas tiesībsargs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas, Juridisko zinību un Psiholoģijas katedru akadēmiskie spēki, kā arī vadošo pacientu organizācijas pārstāvji.

Vētra norāda, ka Saeimā ievēlēto politisko spēku "stīvēšanās" ap Veselības ministrijai deleģēto atbildības lomu - rūpām par tautas veselību un pacientu ārstēšanu Latvijā - liecina ne tikai par neskaidrību, kā pildīt savā laikā dotos politiskos solījumus attiecībā uz mediķu atalgojuma celšanu, bet liek aizdomāties par nesakārtotību arī daudzās citās ārstniecības organizēšanas jomās, tai skaitā, arī attiecībā uz pacientu un ārstniecības personu profesionālo attiecību regulējumu ārstēšanas laikā.

Pacientu tiesību likums formāli nodrošina šo pacienta tiesību ievērošanu plašā veidā, tai skaitā, arī to kā pacientam pašam kontrolēt savu ārstniecības procesu no tā sākšanas brīža līdz pat tiesībām pašam pieņemt visus svarīgākos un pat galīgos lēmumus attiecībā uz savu ārstēšanu. Vētra skaidro, ka mediķiem savi lēmumi ir jāpieņem uz pierādījumiem balstītas medicīnas kontekstā, savukārt pacienta lēmumi var tikt balstīti gan tikai uz savu vai tuvinieku pieredzi, gan interneta resursos atrastām ziņām, reliģijā un tradīcijās balstītiem aizspriedumiem un masu informācijas līdzekļos paustiem nepārbaudāmiem apgalvojumiem.

"Pacients, kas pie ārsta vai fizioterapeita uz ārstēšanu ierodas, iepazinies ar jaunākajām zinātniskajām publikācijām un konkrētiem jautājumiem par šīs informācijas izmantošanu savas veselības vai funkcionēšanas uzlabošanā, diemžēl ir retums," norāda Vētra.

Viņš pauž, ka pacienta pretenziju gadījumā saistībā ar saņemto ārstniecību, mediķu atbildība tiek vērtēta atkarībā arī no tā, vai pacients ir ticis pietiekami informēts par viņa veselības stāvokli, veikto vai veicamo izmeklēšanu, ārstēšanas un rehabilitācijas plāniem, komunikācijas kvalitāti, ārstniecības organizācijas veidu, termiņiem un tamlīdzīgi. Tiek vērtēts, vai ir tikusi saņemta informētā piekrišana ārstniecībai, un kā šī informētās piekrišanas saņemšana ārstniecībai ir tikusi atspoguļota medicīniskās lietvedības dokumentos.

"Ne mirkli nešauboties par augstāk minēto prasību attiecībā uz šīs informētās piekrišanas saņemšanas svarīgumu kaut vai pacientu līdzestības ārstniecības procesā motivēšanai, LRPOA kopā ar LJĀA tomēr rosina uz diskusiju par šīs informētās piekrišanas apjomiem, formu, komunikācijas kvalitāti ar pacientu un tā noformēšanas juridisko aspektu samērīgumu ar veselības aprūpes organizācijas prasībām, pieejamību un, galu galā, arī par nepietiekami finansētās veselības aprūpes sistēmas iespējām prāvu daļu resursus plānot izmantot arī šo pacientu-ārstniecības personu juridisko attiecību pilnveidošanai un nodrošināšanai," norāda LRPOA prezidents.