Dienā, kad stājies spēkā spriedums, ar kuru ilggadējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS/LZP) atzīts par vainīgu dienesta viltojumā, viņš ir nolicis deputāta mandātu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Uz domes priekšsēdētāja amatu varētu tikt virzīta mēra līdzšinējā vietniece, domes deputāte Rita Sproģe (ZZS/LZP).
Augstākas tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 29.novembra spriedumu, ar kuru Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS/LZP) atzīts par vainīgu apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja AT.
Tādējādi spēkā stājies spriedums, ar kuru Truksnis un viņa biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse tika atzīti par vainīgiem saistībā ar dienesta viltojumu un Truksnim piemērots sods 5000 eiro apmērā, bet Vilkārsei - 2500 eiro apmērā.
AT atzina, ka apsūdzētie tiesiski un pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Proti, Truksnis, būdams valsts amatpersona, izmantoja citu amatpersonu, kas neapzinājās darbību prettiesiskumu. Savukārt apsūdzētā domes priekšsēdētāja biroja vadītāja organizēja minētā rīkojuma viltošanu.
Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka rīkojumā tika iekļautas nepatiesas ziņas par to, ka Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs dosies komandējumā uz Daugavpili. Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz judikatūrā paustu atziņu, pamatoti norādījusi, ka ar dokumenta viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiālā viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.
Izvērtējot, vai rīkojums par domes priekšsēdētāja 2016.gada 26.aprīļa komandējumu uz Daugavpili Krimināllikuma 327.panta izpratnē ir dokuments, kas piešķir tiesības, apelācijas instances tiesa atzina, ka rīkojums izgatavots atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām un saistībā ar apsūdzētā prombūtni reģistrēts elektronisko dokumentu vadības jeb lietvedības sistēmā.
AT atzīst, ka šāds apelācijas instances tiesas secinājums atbilst judikatūrā paustajām atziņām par viltota dokumenta izpratni.
Tiesa lēmumā norāda, ka neatkarīgi no tā, vai prettiesiskā darbība izpaudusies falsificēta dokumenta izgatavošanā pilnībā vai īstena dokumenta satura izmainīšanā jebkādā veidā, jāuzskata, ka ir notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
Tas nozīmē, ka ir ticis radīts viltots dokuments ar visām no tā izrietošajām sekām, un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tādu dokumentu nosauc par nepatiesu, neīstenu, neatbilstošu, melīgu, maldinošu vai citādi - noteicošais ir un paliek tas faktors, ka notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
Izvērtējot apsūdzēto lomu Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, apelācijas instances tiesa norādījusi, ka citas personas izmantošana izpaudās tādējādi, ka domes priekšsēdētājs piekritis biroja vadītājas piedāvājumam par viltota dokumenta izgatavošanu, apzinoties, ka dokumenta viltošanas procesā tiks izmantota persona, kura nav saucama pie kriminālatbildības, savukārt apsūdzētā izdomāja domes priekšsēdētāja prombūtnes attaisnojumu, dokumenta saturu un informēja Jūrmalas pilsētas domes Personāldaļas amatpersonu par šāda rīkojuma sagatavošanas nepieciešamību, tādējādi organizēja šo procesu.
AT norāda, lai apsūdzēto domes priekšsēdētāju atzītu par pastarpināto izdarītāju, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka viņš tieši nav iedarbojies uz dokumentu un pats nav virzījis citas personas, kuras, neapzinoties prettiesiskumu, piedalījās dokumenta viltošanas procesā.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību, amatpersona, lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, vienojās ar otru personu, ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu amatpersonas darba kavējumam - neattaisnotai prombūtnei.