Akciju cenas pārsvarā sarūk bažās par drūmu ekonomikas perspektīvu

Britu mārciņas vērtība saruka, reaģējot uz Lielbritānijas taupības budžetu, kas paredz nodokļu paaugstināšanu un tēriņu samazināšanu.

Akciju cenas Volstrītā saruka otro dienu pēc kārtas, investoriem uztraucoties, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās agresīvi celt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflācijas kāpumu, pat ja tas nozīmē ekonomikas ieslīgšanu recesijā.

"Bažas, ka FRS pārmērīgi padarīs stingrāku savu politiku un novedīs ASV ekonomiku pie cietas piezemēšanās, bija viens no iemesliem akciju izpārdošanai vakar," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. "Šīs bažas saglabājas šodien, un tās pastiprināja [FRS amatpersonu] šīrīta izteikumi," viņš piebilda.

Naftas cenas kritās bažās par tās pieprasījuma vājināšanos, neraugoties uz zināmu Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu Ķīnā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 33 546,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 3946,56 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,4% līdz 11 144,96 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,1% līdz 7346,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 0,2% līdz 14 266,38 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,5% līdz 6576,12 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 4,6% līdz 81,64 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 3,3% līdz 89,78 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0395 līdz 1,0370 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,1914 līdz 1,1867 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 139,54 līdz 140,20 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,21 līdz 87,34 pensiem par eiro.