Prokurora amata pretendentiem zināšanas par Latviju klibo

Novembrī norisinājās prokurora amata kandidātu pārbaudījuma pirmā kārta - tests, kurā tiek pārbaudītas pretendenta vispārējās un juridiskās zināšanas, tai skaitā izpratne par valstij un sabiedrībai nozīmīgiem faktiem, kā arī par tiesību normām, kas saistītas ar prokurora ikdienas pienākumu pildīšanu.

Uz rajona līmeņa prokurora amatiem bija pieteikušies 15 pretendenti. Dažādu iemeslu dēļ seši no pirmās kārtas atbrīvoti, bet deviņi pārbaudījumā piedalījās. Tikai viens no deviņiem spēja savākt nepieciešamo punktu skaitu, lai iegūtu tiesības piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmajā kārtā tikai viens no kandidātiem bija pareizi atbildējis uz jautājumu par to, ka persona nav krimināli sodāma tad, ja tā neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju.

Visi pretendenti ir pareizi norādījuši, kādas komisijas un padomes ir izveidotas prokuratūrā.

Tikai viens no kandidātiem zināja, kas ir Eiropas apcietinājuma lēmums, toties visi pretendenti zināja, kas ir Eiropas izmeklēšanas rīkojums.

Divi no deviņiem pretendentiem nezināja, kurā gadā ir pieņemta Latvijas Satversme.

Trīs no deviņiem, kandidātiem zināja, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 gadiem, bet lielāka daļa ir norādījusi, ka no 14 gadiem.

Gandrīz visi pretendenti zināja, kādi ir Krimināllikumā paredzētie pamatsodu veidi, kā arī to, kas ir atbildību pastiprinoši apstākļi.

Viens no pretendentiem bija pārliecināts, ka Krievija bija pirmā valsts, kura 1991.gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pirmā ārvalsts, kas 1991.gada 22.augustā apstiprināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, bija Islandes Republika. 24.augustā Latvijas neatkarības atjaunošanu atzina Krievija.

Tikai uz diviem no 40 testā esošajiem jautājumiem visi pretendenti ir atbildējuši pareizi.

Prokuratūra regulāri rīkojusi šādas atlases topošajiem prokuroriem un tās uzrādījušas vājās zināšanas juristu vidū. Tā, piemēram, pagājušā gada nogalē testa aizpildītājiem grūtības sagādāja nosaukt pat Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu un vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība. Savukārt šogad grūtības prokurora amata pretendentiem bija sniegt pareizu atbildi par gadu, kurā Latvija pievienojās NATO.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns iepriekš teicis, ka juristu nespēja nokārtot prokurora amata kandidātu atlases vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmās kārtas testu liecina par nekvalitatīvu vidusskolas izglītību iepriekšējos gados.