Muitas suns atrod nedeklarētu skaidru naudu vairāk nekā 57 300 eiro apmērā

Sabiedrība
LETA 12:52, 09.11.2022 0

Veicot kontroles pasākumus uz Latvijas-Krievijas robežas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas novērsušas kādas personas mēģinājumu nedeklarējot ievest skaidru naudu vairāk nekā 57 300 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

 
Foto: LETA

Nedeklarētā skaidrā nauda bija paslēpta robežas šķērsotāja personīgajās mantās un virsdrēbēs, un to palīdzēja atrast muitas darba suns.

Pirmdien, 7.novembrī, Terehovas muitas kontroles punktā no Krievijas puses iebrauca transportlīdzeklis, ko vadīja kāds Krievijas pilsonis.

Automobiļa kontroli veica muitas kinologs ar skaidras naudas meklēšanai apmācītu darba suni. Sākot pārbaudi, muitas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam jautāja, vai viņš pārvieto deklarējamas preces vai skaidru naudu, kuras apmērs pārsniedz 10 000 eiro. Personas atbilde bija noliedzoša, tomēr darba suns apzīmēja transportlīdzekļa vadītāja sēdekli un somu kā iespējamās naudas slēptuves.

Pēc kinologa aicinājuma, persona uzrādīja banknotes aptuveni 10 000 eiro kopsummā. Taču muitas amatpersonai radās aizdomas par skaidras naudas esamību arī robežšķērsotāja virsdrēbēs. Kontrole tika turpināta, un pēc amatpersonas aicinājuma persona uzrādīja kabatā esošu polietilēna maisiņu ar banknotēm. Padziļinātās kontroles laikā skaidra nauda tika atrasta arī somā starp personīgajām mantām.

Aizpildot skaidras naudas deklarāciju, persona norādīja, ka pārvietojamās skaidras naudas summa ir nepilni 36 000 eiro. Tomēr, veicot skaidras naudas skaitīšanu, muitas amatpersonas noskaidroja, ka persona faktiski pāri robežai pārvieto 57 304 eiro.

Par minēto faktu VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.2 panta otrās daļas pret vienu personu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, nedeklarēšanu.

VID atgādina, ka šķērsojot Latvijas valsts robežu (gan iebraucot, gan izbraucot) vietās, kur tā ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, jebkurai personai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, kuras summa ir 10 000 eiro vai vairāk. Fiziskajai personai rakstveidā jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu un, šķērsojot valsts ārējo robežu, tā jāiesniedz muitas amatpersonai.

Par normatīvos noteiktā skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu 20% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība "Infekcija izvērtusies ar nopietnām komplikācijām"

Saeimas komisija apspriež situāciju ar e.coli baktēriju izplatību.

Sabiedrība Gauss patlaban nesaredz darba vai biznesa iespējas Latvijā

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš pirmdien, 7.aprīlī, tika atlaists no amata, patlaban nesaredz darba vai biznesa iespējas Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Gauss.

Sabiedrība Šajā nedēļas nogalē Ventspilī darbu sāks valstī modernākais veloparks (+VIDEO)

Pēc paraugdemonstrējumiem trase būs atvērta ikvienam interesentam.

Lasiet arī

Ekonomika Eiro par drošu un grūti viltojamu naudu Latvijā uzskata 59% aptaujāto (+VIDEO)

Bezskaidrās maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.