Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā varēs izzināt Meteņa laika maskošanās tradīcijas

Rīga, 22.janv., LETA. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no šodienas līdz 21.februārim varēs izzināt Meteņa laika maskošanās tradīcijas, dažādas paražas un ticējumus, kā arī masku simbolisko nozīmi, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Harita Maniņa. Masku pētniece Aīda Rancāne pavēstīja, ka Meteņa laikā jeb ziemas - pavasara pārejā maskotie viesi visbiežāk bija auglības gari jeb budēļi, zemes - mājas gari vai kādi citi dzīves kārtības uzraugi. Tā kā šajā laikā jūtama pavasara tuvošanās un dabas atmoda, masku gājienos īpaši aktualizējas auglības tēma. "Jautrība, smiekli, lekšana, trokšņainas izdarības ir jo sevišķi raksturīgas Meteņa masku gājieniem. Budēļos senāk gājuši vīrieši, ķekatās lekušas sievietes. Daudzviet tieši ar Meteņa dienu izbeidzās maskošanās, tāpēc šī tradīcija bija iecienīta un īpaši skaļi atzīmēta," par maskošanos tradīciju pauda Rancāne. Muzeja pārstāve atzīmēja, ka tradicionāli Metenī katrā mājā aicināja maskotos ļaudis, jo tie nesa mājai svētību un auglību. Gājējiem bija rokās paegļa vai egles rīkstes, ar kurām tika pērti visi mājinieki. Vadonis jeb budēļu tēvs parasti nesa līdzi steberi jeb auglības saišķi - divus sīpolus un burkānu. Metenī auglību veicināja arī ar spriganu dancošanu un kāju rībināšanu, jo, rībinot zemi, tā tiek modināta. Muzejā līdz 21.februārim ir apskatāma ne tikai Meteņa masu taka, bet arī tradicionālo masku izstāde "Starp divām saulēm". Šoreiz izstāde apskatei ir eksponēta netradicionāli - caur Hernhūtiešu saiešanas nama logiem. Izstādi veidojuši masku pētnieki Aīda Rancāne un Andris Kapusts. Maniņa norādīja, ka apmeklētāji ir aicināti ievērot muzeja un valdības norādījumus par ierobežojumiem, distancēšanos un citiem drošības jautājumiem.